Puse no mēneša
Ir pagājis mazliet vairāk par pusmēnesi kopš par manu pilsētu kļuva Bukareste. Uz doto brīdi esam septiņi brīvprātīgie bet tulīt atbrauks Nadīne no Īrijas un vakarā būs Laura no Spānijas. Līdz ar to mūsu dzīvoklī būs divas Lauras :D
Laiciņš līdz šim bija saglabājies diezgan silts. Aptuveni +30, šodien tik tāds mazliet vēsāks. Laikam arī šeit pamazām iet uz rudens pusi. Bet joprojām varu bez problēmām iet ārā ar saulesbrilēm un svārkiem.
Apkārtni jau aptuveni esmu iepazinusi. Piemēram mēs atrodamies gar divām metro stacijām. uz vienu pusi ir Piata Sudulu un uz otru Aparatori Patrei. Pat ja taksisti nezin ielu kurā es dzīvoju, viņi tomēr zin šīs metro stacijas un atliek tikai vienu nosaukt lai pēctam varētu parādīt uz kuru pusi ir jābrauc. Jā, arī takši šeit ir diezgan lēti. 1 km maksā 25 sant un lai nokļūtu no centra līdz dzīvoklim samaksāju tikai 3 eiro. Protams ka to pagaidām izmantoju tikai vienu reizi un arī tapē ka mājās braucām tad, kad metro jau bija slēgti :D
Jā, metro ir velviena jauna lieta, kuru šeit izdzīvoju. Rīgā nebija iespēja izmantot metro, bet šiet kļūst par gandrīz galveno un ātrāko pārvietošanos ja gribu nokļūt līdz centram.
Darbs..Līdz šim esam bijuši četras reizes slimnīcās. Vienā kur bērni ir ar apdegumiem. Tur man bija mazliet pagrūti atrasties, taču otra bija slimnīca, kur viņi slimo ar tuberkolozi. Šei es esmu bijusi trīs reizes un lai arī pirmā reize bija tāda kāda bija, otro un trešo reizi es jau patiesi izbaudīju. Mācījām bērniem kā taisīt origami, tad jau arī taisījām no baloniem zobenus un otrā reizē lidmašīnītes no papīra. (Starp citu papīra lidmašīnas arī ir iekļaujamas pie origami) Visi īpaši bija sajūsmināti par balona zobeniem, jo protams uzreiz pēc tam puišeļi uzsāka nelielus kariņus ar zobeniem (iekš lacul bucura (bērni ar tuberkolozi) varam doties ārā pagalmbā līdz ar to ir vieglāk. Ļoti priecīgi viņi ir kad var ar Broku un Sirilu uzspēlēt futbolu, kā arī es iemācīju latviešu (vismaz man liekas ka latviešu) spēli "Viens par maz, Divi par daudz". Arī šī spēle viņiem patika, jo kad bijām 4dien Laculbucurā tad lūdza lai mēs atkal spēlējam. Būs laikam jāpadomā vel kāda laba bērnu spēle...
Paralēli šim visam mums notiek dažnedažādi treniņi un ir bijušas trīs rumāņu valodas stundas. Pagaidām zinu lielāko daļu pieklājības frāzītes kāpiemēram labdien, atvainojiet, paldies, uzredzēšanos utt, kā arī šodien iemācījos skaitļus no 1-10.
Bez valodām mums vel ir bijuši baloonu treniņi, kur mēs mācījāmies kā no garajiem baloniem izlocīt sunīti un zobenu. Šitie ir ļoti noderīgi slimnīcās, kā arī origami locīšana. Mācījāmies kā izlocīt kaķi, suni, sirsniņu, puķi, utt. Īpaši labi atceros kā izlocīt vikinga cepuri.
Pagaidām tas arī viss. Moš kaut ko uzrakstīšu nākamnedēļ, moš pēc atbraukšanas apmācībām.
Laiciņš līdz šim bija saglabājies diezgan silts. Aptuveni +30, šodien tik tāds mazliet vēsāks. Laikam arī šeit pamazām iet uz rudens pusi. Bet joprojām varu bez problēmām iet ārā ar saulesbrilēm un svārkiem.
Apkārtni jau aptuveni esmu iepazinusi. Piemēram mēs atrodamies gar divām metro stacijām. uz vienu pusi ir Piata Sudulu un uz otru Aparatori Patrei. Pat ja taksisti nezin ielu kurā es dzīvoju, viņi tomēr zin šīs metro stacijas un atliek tikai vienu nosaukt lai pēctam varētu parādīt uz kuru pusi ir jābrauc. Jā, arī takši šeit ir diezgan lēti. 1 km maksā 25 sant un lai nokļūtu no centra līdz dzīvoklim samaksāju tikai 3 eiro. Protams ka to pagaidām izmantoju tikai vienu reizi un arī tapē ka mājās braucām tad, kad metro jau bija slēgti :D
Jā, metro ir velviena jauna lieta, kuru šeit izdzīvoju. Rīgā nebija iespēja izmantot metro, bet šiet kļūst par gandrīz galveno un ātrāko pārvietošanos ja gribu nokļūt līdz centram.
Darbs..Līdz šim esam bijuši četras reizes slimnīcās. Vienā kur bērni ir ar apdegumiem. Tur man bija mazliet pagrūti atrasties, taču otra bija slimnīca, kur viņi slimo ar tuberkolozi. Šei es esmu bijusi trīs reizes un lai arī pirmā reize bija tāda kāda bija, otro un trešo reizi es jau patiesi izbaudīju. Mācījām bērniem kā taisīt origami, tad jau arī taisījām no baloniem zobenus un otrā reizē lidmašīnītes no papīra. (Starp citu papīra lidmašīnas arī ir iekļaujamas pie origami) Visi īpaši bija sajūsmināti par balona zobeniem, jo protams uzreiz pēc tam puišeļi uzsāka nelielus kariņus ar zobeniem (iekš lacul bucura (bērni ar tuberkolozi) varam doties ārā pagalmbā līdz ar to ir vieglāk. Ļoti priecīgi viņi ir kad var ar Broku un Sirilu uzspēlēt futbolu, kā arī es iemācīju latviešu (vismaz man liekas ka latviešu) spēli "Viens par maz, Divi par daudz". Arī šī spēle viņiem patika, jo kad bijām 4dien Laculbucurā tad lūdza lai mēs atkal spēlējam. Būs laikam jāpadomā vel kāda laba bērnu spēle...
Paralēli šim visam mums notiek dažnedažādi treniņi un ir bijušas trīs rumāņu valodas stundas. Pagaidām zinu lielāko daļu pieklājības frāzītes kāpiemēram labdien, atvainojiet, paldies, uzredzēšanos utt, kā arī šodien iemācījos skaitļus no 1-10.
Bez valodām mums vel ir bijuši baloonu treniņi, kur mēs mācījāmies kā no garajiem baloniem izlocīt sunīti un zobenu. Šitie ir ļoti noderīgi slimnīcās, kā arī origami locīšana. Mācījāmies kā izlocīt kaķi, suni, sirsniņu, puķi, utt. Īpaši labi atceros kā izlocīt vikinga cepuri.
Pagaidām tas arī viss. Moš kaut ko uzrakstīšu nākamnedēļ, moš pēc atbraukšanas apmācībām.
Comments