Bukareste. Pārmaiņas
, Bukarestē dzīvoju jau trīs dienas un laikam jauzaksta kā man līdz šim ir gājis.
Ielidoju 1.septembra naktī. Lidoju cauri Prāgai, kur bija jāpavada piecas stunas. Labi vismaz ka ar mani kopā bija mans dators un bija tur gan internets gan kabelis līdz ar to garlaicīgi nebija. Laikam jau šī ir otrā reize kad ceļoju tik tālu viena un šoreiz vismaz nekādi ekstra īpaši gadījumi kā Vācijā nenotika. Nu ko
Bukarestes lidostā mani sagaidīja organizācijas galvas Eugenias vīrs Stefanita kopā ar brīvprātīgajiem Terji no Igaunijas, kura septembra vidū brauks prom un francūzi Sirilu, kurš uz Rumāniju no Francijas devās ar riteni. Ceļojumu viņš bija uzsācis Jūlijā un šķērsojis deviņas valsts. Interesanta persona.
Pirmo nakti pavadīju pie Terjes viņas divistabu dzīvoklī. Visai kluss rajons, dzīvoklis pašauros, toties offis ir piecu minūšu attālumā.
Nākamajā rītā devāmies uz ofisu kur iepazināmies ar daļu no organizācijas cilvēkiem. Kristīni, kura atbild par mūsu aktivitātēm, Ali(Alīna) kura mums mācīs Rumāņu valodu un ir viena no mentorēm, kā arī Mihailu, kurš ir vnk brīvprātīgais tur.
Vēlāk es ar Terji un Sirilu devos iegādāties mēneša abonamentu visiem sabiedriskajiem transportiem Bukarestē. Šajā brīdī es pirmo reizi izmantoju metro un pēc visa spriežot, metro kļūs arī mana ikdiena, jo tā esot visērtāk nokļūt līdz centram. Lai gan protams ja grib iepazīt apkārtni, tad labāk izmantot virszemes transportu.
Tātad..iegādājāmies mēneša abonamentu pa 100 lejām, kas ir 25 eiro. Lētāk nekā Latvijā un tā es ieguvu iespēju izpētīt Bukaresti ar ceļošanas iespējām bez maksas ( abonamentu apmaksā organizācija). Pašlaik man arī ir neliels plāns ka kādu dienu varētu vnk doties tā teikt..Kur acis rāda. Lielāka iespēja protams apmaldīties, bet kā gan savādāk es iepazīšu pildētu?
Otrajā dienā kopā ar Stefanitu devos sagaidīt Dāņu meiteni Mai-Brit (Mai), un vēlāk arī no mazā Terjes divistabu dzīvokļa pārvācos uz lielo trīsistabu dzīvokli kurā jau bija ievietota Mai. Šis dzīvoklis man patīk daudz labāk taču neliels mīnuss ir tāds, ka atrodas sešu autobusu pieturu attālumā no ofisa. Un arī te ir problēmas ar internetu, bet ir cerība ka šovakar atnāks IT speciālists kurš ar šo problēmu palīdzēs.
Laikam būs jābeidz un jāuzraksta kaut kas vēlāk vel. Pašreiz no 10 brīvprātīgajiem mēs esam pieci. Es, Sirils no Francijas, Mai no Dānijas, Katri no Igaunijas un Laura no Lietuvas. Šodien ielidojot otra Laura no Spānijas, mazliet vēlāk būs arī Nadīne no Īrijas un vel no Portugāles un Polijas. Iespējams ka saraksts mainīsies.
Secinājumi:
*Bukareste nav nemaz tik putekļaina kā man sākumā teica. Patīk te
*Metro ir ērti tad kad pilsētu esi iepazinis un apkārtni redzēt nevajag
*Suņi ir ļoti daudz
*Čigāni nav tik daudz kā te tiek uzskatīts
*Šis tas lētāks un šis tas dārgāks
Ielidoju 1.septembra naktī. Lidoju cauri Prāgai, kur bija jāpavada piecas stunas. Labi vismaz ka ar mani kopā bija mans dators un bija tur gan internets gan kabelis līdz ar to garlaicīgi nebija. Laikam jau šī ir otrā reize kad ceļoju tik tālu viena un šoreiz vismaz nekādi ekstra īpaši gadījumi kā Vācijā nenotika. Nu ko
Bukarestes lidostā mani sagaidīja organizācijas galvas Eugenias vīrs Stefanita kopā ar brīvprātīgajiem Terji no Igaunijas, kura septembra vidū brauks prom un francūzi Sirilu, kurš uz Rumāniju no Francijas devās ar riteni. Ceļojumu viņš bija uzsācis Jūlijā un šķērsojis deviņas valsts. Interesanta persona.
Pirmo nakti pavadīju pie Terjes viņas divistabu dzīvoklī. Visai kluss rajons, dzīvoklis pašauros, toties offis ir piecu minūšu attālumā.
Nākamajā rītā devāmies uz ofisu kur iepazināmies ar daļu no organizācijas cilvēkiem. Kristīni, kura atbild par mūsu aktivitātēm, Ali(Alīna) kura mums mācīs Rumāņu valodu un ir viena no mentorēm, kā arī Mihailu, kurš ir vnk brīvprātīgais tur.
Vēlāk es ar Terji un Sirilu devos iegādāties mēneša abonamentu visiem sabiedriskajiem transportiem Bukarestē. Šajā brīdī es pirmo reizi izmantoju metro un pēc visa spriežot, metro kļūs arī mana ikdiena, jo tā esot visērtāk nokļūt līdz centram. Lai gan protams ja grib iepazīt apkārtni, tad labāk izmantot virszemes transportu.
Tātad..iegādājāmies mēneša abonamentu pa 100 lejām, kas ir 25 eiro. Lētāk nekā Latvijā un tā es ieguvu iespēju izpētīt Bukaresti ar ceļošanas iespējām bez maksas ( abonamentu apmaksā organizācija). Pašlaik man arī ir neliels plāns ka kādu dienu varētu vnk doties tā teikt..Kur acis rāda. Lielāka iespēja protams apmaldīties, bet kā gan savādāk es iepazīšu pildētu?
Otrajā dienā kopā ar Stefanitu devos sagaidīt Dāņu meiteni Mai-Brit (Mai), un vēlāk arī no mazā Terjes divistabu dzīvokļa pārvācos uz lielo trīsistabu dzīvokli kurā jau bija ievietota Mai. Šis dzīvoklis man patīk daudz labāk taču neliels mīnuss ir tāds, ka atrodas sešu autobusu pieturu attālumā no ofisa. Un arī te ir problēmas ar internetu, bet ir cerība ka šovakar atnāks IT speciālists kurš ar šo problēmu palīdzēs.
Laikam būs jābeidz un jāuzraksta kaut kas vēlāk vel. Pašreiz no 10 brīvprātīgajiem mēs esam pieci. Es, Sirils no Francijas, Mai no Dānijas, Katri no Igaunijas un Laura no Lietuvas. Šodien ielidojot otra Laura no Spānijas, mazliet vēlāk būs arī Nadīne no Īrijas un vel no Portugāles un Polijas. Iespējams ka saraksts mainīsies.
Secinājumi:
*Bukareste nav nemaz tik putekļaina kā man sākumā teica. Patīk te
*Metro ir ērti tad kad pilsētu esi iepazinis un apkārtni redzēt nevajag
*Suņi ir ļoti daudz
*Čigāni nav tik daudz kā te tiek uzskatīts
*Šis tas lētāks un šis tas dārgāks
Comments