tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
3.2.10 20:03
un vēl man problēmas sagādā neapmaksātā lietotāja statuss. riebjas tas 70 lietotāju ierobežojums.31.1.10 01:15
es tik daudz runāju par negatīvo, bet vai esmu minējusi, ka m. ir viena no labākajām lietām, kas ar mani notikušas (un nekāds muļķu zelts nespētu to atsvērt)?(īsts zelts jāmeklē citur)
30.1.10 14:16
Būs kritums, kāpnes man pastāstīja, atkal es kāpu, tās bija tik kroplīgas un nestabilas, centos noturēties, parasti man tādas lietas sapņos sanāk, kad paredzama veiksme, bet šoreiz noripoju no septītā stāva līdz pat pirmajam, salauzdama kājas un skaļi raudādama, kāpēc, bļeģ, kāpēc viņi nevar vienreiz uzbūvēt normālas kāpnes.30.1.10 13:48
Rīga. Snieg. Pelēks, balts, pelēks, balts. -5 °C. Dienas ilgums: 8h 21min.Jau atkal tas sasalums ārā, es šonakt pieskrienu pie mammas sapnī un saku, lai paskatās, kas ārā aiz loga, tur mūsu urbanizēto peizāžu nomainījis iekopts angļu stila parks rudens plaukumā, āboli, lieli un sulīgi, karājas kokos, kļavas piesarkušas kā jaunas meitenes, un nekas neliecina par ziemas eksistenci uz šīs planētas.
28.1.10 13:58
kopš šodienas man ir par vienu iemeslu vairāk, kāpēc baidīties no magnētiem. nav jau tā, ka es iepriekš būtu baidījusies, jāsameklē kāds mājās, mums uz ūdens skaitītājiem stāvēja paprāva kaudzīte, taču kopš tos nomainīja, gan ūdens rēķini kļuvuši lielāki, gan magnēti pazuduši tālēs zilajās, un slikti, ka neko nevar atrast tieši tad, kad man jāiemēģina, līp vai nelīp tie dzelži manai mutei klāt. (redziet, brīvlaiks mani garlaiko, ar tādām muļķībām es te nodarbojos).25.1.10 22:22
labs jautājums, kāpēc aerosmith - crazy tik ļoti man asociējas ar mūsu attiecībām?24.1.10 23:56
kāpēc es tikai tagad atcerējos, ka m. piektdienas naktī ļoooti daudz runāja par precēšanos, khemm24.1.10 01:09
vēl lieta, ko es ļoti gribētu attīstīt, ir spēja koncentrēties kaut kam vienam - ēst, kad ēdu, dzert, kad dzeru, mācīties, kad mācos, etc.. visu laiku tik daudz domu galvā, dzīvoju pēc tehnikas divi vienā, pusdienojot, sēžu pie datora, lekcijās pārdomāju dzīvi, un virkni laikam nav vērts turpināt, jo ideju, domājams, sapratāt. varat iedomāties, cik nevainojamas būtu mūsu dzīves, ja mēs spētu nodoties tam, ko darām? cik gudri mēs kļūtu, skolās savu prātu nodarbinot tikai ar zināšanu uzsūkšanu! cik daudzkārt apmierinātāki un baudpilnāki mēs staigātu apkārt, spēdami līdz galam nodoties, piemēram, ēdienam vai seksam, un pat tāds patīkams sīkums kā tas, cik maz būtu ceļu satiksmes negadījumu, ja braucot mūsu galvās eksistētu tikai ceļš23.1.10 23:56
es, kā jau cilvēks, tipisks un viegli ietekmējams, tikko noskatoties filmu, iedomājos, ka tiešām jāmēģina dzīvot tā, it kā tā būtu pēdējā diena mūžā, es taču pati vienmēr uz rītdienu atlieku, ko varu izdarīt šodien, un pūčojos, un nervozēju par sīkumiem, tas viss ir tik mazsvarīgi - autobusu saraksti, saplīsušas zeķubikses vai nobirusi skropstu tuša - jāmācās dzīvot plašākā kontekstā, un vēl jau tās bailes. ai, ja jūs zinātu, kā es baidos .. no atteikumiem, nepatikšanām, neizpratnes vai izsmiekla, no sāpēm, nāves, vilšanās un zaudējumiem, un ir kaut kā jāmācās tas pārvarēt, vai ne, jo cik tad tālu zaķpastala vispār var aizļepatot, ja no migas baile izlīst?19.1.10 21:29
I've always thoughtthat I would love to live by the sea
To travel the world alone
and live my life more simply
I have no idea what's happened to that dream
because there's really nothing left here to stop me
19.1.10 20:50
she once believed in every story he had to tell
17.1.10 21:11
aizdoma, ka esmu apslimusi ar smadzeņu satricinājumu vieglā formā, aizbraucu līdz ciemam, paņēmām slēpes un suni un šļūcām uz Baltijas jūru, es, protams, sāku rembo tēlot as always, un, otro reizi mūžā uz slēpēm stāvēdama, ņēmos iekarot paugurus. suns, kā reiz, īstajā mirklī šķērsoja manu trajektoriju, es centos mainīt kursu, sākās ņigu ņegu, un finālā attapos uz zemes ar (pret nūju?) sasistu galvu.kā nu tur nebūtu, bija forši, atpakaļceļā gan piķa melnums, un man pamira sirds, kad celmu noturēju par cilvēku, bet mums jau vienmēr sanāk pa to mežu staigāt tieši naktīs, un pie jūras vispār sirreāli - sniegs, tumsa, mēness, zvaigznes un absolūta vienatne, jutos kā antarktīdā, kā polārajā naktī, goda vārds.
16.1.10 12:58
vai, internetos atradu tik daudz skaistu lietu un ideju, ko špikot vai pirkt .. piemēram, ja man būtu pazīstama kāda maza meitene, es viņai noteikti uzdāvinātu šo burvīgo cepurīti :)
etsy.com
15.1.10 21:47
kamēr atradīsies kāds, ar ko līdz ūdeņiem aizbraukt, sarma būs nobirusi, vai nav skumji, ka cilvēks tik tālu spēj aizdzīvoties. arlabunakti, ja.
14.1.10 13:46
šausmīgi gribas kādu zaļumu, nu, tur svaigu tomātiņu no omas siltumnīcas vai skābeņu zupu, vai vismaz kausētā siera maizīti ar krietnu sauju diļļu pa virsu. laikam vitamīnu sāk trūkt, es jau jūtu, ka āda izkaltusi un no gultas izvelties nav spēka, un tāda nevesela sajūta, zini.p.s. neatceros, man liekas tā ir pirmā reize manā neilgajā mūžā, kad redzu tik apsarmojušu peizāžu, atliek vien cerēt, ka tā tas arī paliks līdz sestdienai, es domāju, ka tad ir jābrauc pie Gaujas taisīt bildes, un rīt pēdējais eksāmens
Powered by Sviesta Ciba