13:58
izlasīju
brošūru par degvielas ekonomiju, nākamreiz mēģināšu manevrēt pa ceļu neitrālajā, un nekad iepriekš nebiju aizdomājusies - no taupības viedokļa labāk ir braukt ar iespējami augstāku pārnesumu, es otrādi visu laiku posīju uz tahometru un līdz pēdējam brīdim nepārlieku, tad taču vismaz kaut kāds uzrāviens manam 1,6 motoriņam
16:23
Man šonakt sapnī bija nepatikšanas ar CP, jo pārlieku agresīvi šķērsoju dzelzceļa pārbrauktuvi, bet pēc idejas man tiešām ir nelielas problēmas ar sliedēm - es bieži aizmirstu pagriezt galvu, pārliecināties, vai nenāk tramvajs, nu jā, un vēl jau zīmes, kuras es brīžiem nepamanu, un aklā zona, par kuru, starp citu, pēc diviem gandrīz notikušiem CSN es atceros arvien biežāk un biežāk.
Kad instruktore mācīja, likās
huiņa tā zona, ko viņa te pārspīlē, bet kad gandrīz iemaucu vienai mašīnai sānos, tāpēc ka spogulī ceļš tīrs, sabijos kā mazais.
Ja paskaita, tad, ja ne citu, pieredzējušāku, vadītāju spēja reaģēt uz manām kļūdām, es būtu iekūlusies jau četrās vieglās avārijās - divās aklās zonas dēļ, divās tāpēc, ka spogulī sāku skatīties tikai pēc manevra uzsākšanas.
Un vēl es nemāku parkoties, parkojos kā caca - šķībi, greizi, nepareizi - un, ja man nedod Dievs, tagad vajadzētu kaut kur izpildīt paralēlo parkošanos starp mašīnām, būtu sūdi vagā - es ne drusciņ vairs neatceros tos soļus, bet mašīnu just es nejūtu, nav man tādas domāšanas, lai es loģiski spētu izspriest, kur man tagad stūre jāgriež, lai ielīstu tur vai šur, tas kaut vai tās atpakaļgaitas dēļ, kurā es, protams, braucu nesalīdzināmi labāk kā pirmo reizi, kad mēģināju, bet nesalīdzināmi sliktāk kā uz priekšu. Kad man jābrauc atpakaļgaitā, es parasti pirms tam pasēžu un padomāju, kur man labāk griezt stūri, bet tik bieži mani plāni izrādās nekam nederīgi, ka es liekos sev vienkārši tupa kā zābaks.
Vispār tik dīvaini, ka braucu - atceros, kad mācījos, likās, apčurāšos, ja mašīnā būšu viena pati, un, pirmo reizi braucot, es patiešām biju pārmīzusi jēgu, bet tagad savukārt liekas, es nesalīdzināmi labāk braucu, kad neviena nav blakus un uzmanība netiek novērsta, es pagūstu konsekventi darboties ar ātrumkārbu, gana maigi strādāt ar sajūgu un pamanīt zīmes.
Un vispār, kā klabē lasīju, es aptuveni pirms gada šajās dienās pirmo reizi mūžā piesēdos pie stūres manuālai mašīnai, un automāts man joprojām nepatīk - Jāņos izbraukājos ar m. automātu un sapratu, ka tas nav man :)