09:45
Vakardien tā jokaini sametās, kad nedaudz iereibu, sēdēdama pie viena galda ar vīrieti, kurš reiz likās Lieliskais, neflirtējot, nekoķetējot un neprātojot, kā lai viņam iepatīkas vēl vairāk. Laikam tie tādi aizņemto meiteņu prieciņi, kurus tikpat labi varētu dēvēt arī par skumjiņām, jo dažkārt šķiet, ka attiecības laupa piederību dzimumam. Varbūt es vienīgā dīvainā, bet, sabiedrībā izejot, cilvēkus satiekot, ik mirkli bez Vīrieša esot, vairs tik ļoti kā agrāk neizjūtu savu sievišķību, necenšos piesaistīt sev kāda skatienu un interesi. Izstrādājies tāds kā iekšējs cenzs, kas liek kontrolēt situāciju, atcerēties, ka man ir brīnišķīgas attiecības, tādējādi liekot piemirst, ka joprojām esmu ne tikai cilvēks, bet arī sieviete ar savu sievietes seksualitāti.
10:25
Šodien uz skolu neaizgāju, jo astoņos no rīta biju pilnīgi pārliecināta, ka ir septiņi un ka nelielā steigā pagūšu uz pirmo stundu, taču, kad 900 sekundes beidzās negaidīti agri, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā un ka esmu kļūdījusies par stundu, kas tajā brīdī nozīmēja, ka varu ierasties vien uz trešo stundu, jo kavēt Aijas stundu, kas ir otrā, man vairs nav tādas dūšas kā jaunībā. Būs jāiet pie ārsta jādabū zīmes par šodienu un rītdienu, kad ir ekskursija, kuru apmeklēt nav vēlmes mana veselības stāvokļa, kā arī pamazām milztošās miega bada problēmas dēļ.
11:16
Man dažreiz sametas kauns no sevis par to, ka izmantoju muļķīgas, nepareizas teikumu konstrukcijas, kā arī dažos gadījumos neprotu salikt pieturzīmes.