tapšana

5. Jūnijs 2008

12:33

Tik ļoti gribu uzpīpēt, ka nezinu, kur likties, bet nedrīkstu, jo nevar taču būt, ka kaut kādas draņķa cigaretes iznīcinās pēdējās mana gribasspēka paliekas.
Svarā gan es pieņemšos - tas jūtams jau tagad, ņemot vērā to, cik daudz esmu aprijusi šorīt, cīnoties ar vajadzību pēc dienišķās nikotīna devas. Mans ģeniālais plāniņš ir pīpēt tikai katru otro dienu, pakāpeniski samazinot cigarešu skaitu līdz nullei.

14:50

Atcerējos, ka šonakt sapnī dārgais, jaukais nomira un es gauži, gauži raudāju par to. Tie sapņi, kuros dominē nāves motīvs, kaut kā aizdomīgi bieži atkārtojas. Vispirms māte nomira, pēc tam nomiru es pati un šonakt - vīrietis.

23:09

Man piemīt nelāgs ieradums cīnīties un uzvarēt savas bailes. Bērnībā staigāju pa tumšiem kaktiem tik ilgi kamēr bailes no visādiem mošķiem, kas  tumsā dzīvo, pazuda, cigareti no sveces piededzināju tieši tik daudz reižu, cik nepieciešams, lai vairs neticētu blakussēdošā teiktajam, ka tas nes nelaimi, un arī melnu kaķu iemītas takas kādu laiku bija manis iemīļots maršruts. Sapratu par tiem nāves motīva caurvītajiem sapņiem - šādi es pārvaru bailes. Ja no pirmā sapņa pamatīgi sabijos, tad otrais un trešais tādi nieki vien šķiet savukārt ceturtais nebūs pat pieminēšanas vērts.
Ja jau pieminēju cigaretes, tad jāuzteic sevi par izturību un spēju kontrolēt situāciju - šodienu izturēju, laiks rādīs, kā būs ar rītdienu.
Powered by Sviesta Ciba