tapšana

02:07

Jūtos caurmērā labi, domāju, kā nākamo nedēļas nogali pavadīšu Lietuvā; cik garšīgs būs šašliku pasākums aiznākampiektdien Ikšķilē; cik labi jutīšos, kad savedīšu kārtībā skolas lietas, bet par Tevi gan nedomāju. Tikai ļoti gribu parunāties. Tāpēc, ka es, mīļais, jaukais, padodos. Nekas nesanāca, nesanāk un nesanāks.

• ?

10:55

Jūtu, ka šī padarīšana ar laika griešanu man nenāk par labu. Esmu gulējusi vien pāris stundas, bet puse dienas jau pagājusi, atkal neko nepaspēšu. Jāmācās skaitīt minūtes, stundas un nedēļas. Laiks nav nauda, nedrīkstu šķiest.

• ?

17:34

Apsolu neko vairs nesarežģīt. Domāju, ka temats sevi ir izsmēlis, jo pārdomu rezultātā esmu nonākusi pie īsa, kodolīga secinājuma, ka vaina ir nevis mūsos vai Tevī, bet gan manī, jo es, stulbene, esmu tā, kas no ābeles čiekurus gaida. Es mācīšos pieņemt Tevi, negaidīšu no Tevis to, ko Tu nevari, rēķināšos, ka vārdi ir nevērtīgi un ka darbi ir tie, kas Tevi raksturo vislabāk.

• 1
• ?

22:21

Liekas, ka, ja šeit turpināšu rakstīt, beigās iesiešu neticami banālu, sadrāztu sūdzību grāmatu par vienu vienīgu sadrāztu vīrieti. Tieši tāpēc būs labāk, ja pazudīšu uz nenoteiktu laiku. Palieciet sveiki un dzīvojiet saticīgi.

• 9
• ?