10:38
Nenāciet klāt man ceturtdien, ceturtdien jābūt man vienai. Velns, šodien jāpabeidz ZPD, lai ir miers un bērziņš. Taisnību sakot, vakarā es negribu braukt ballēties, bet jābrauc ir, jo apsolīts ir apsolīts un par striptīzu arī pielikts no manas kabatas. Bļe.
12:00 - yesyesyes
Februārī laiks pakāpeniski kļūs siltāks un sinoptiķi salu vairs nesola,
portālu «Apollo» informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūrā.
12:22
"[..] ja arī simtreiz būšu redzējis vienu un to pašu aktieri, droši vien personiski es viņu tāpēc nepazīšu labāk. Taču, ja es apkopošu visus viņa atveidotos tēlus un teikšu, ka pēc simtā recenzētā personāža pazīstu viņu mazliet labāk, man būs zināma taisnība. Jo šis šķietamai paradokss ir arī parabola. Tai ir sava morāle. Tā māca, ka ar savām komēdijām cilvēks sevi definē tikpat labi kā ar patiesajām tieksmēm."
/Kamī, A. Mīts par Sīsifu. Rīga : Daugava, 2002. 23. lpp./
14:28
"Nav zināms, kur mūs sagaida nāve, tādēļ gaidīsim to visur. Paredzēt nāvi nozīmē paredzēt brīvību. Tas, kurš ir iemācījis mirt, vairs neprot vergot. Māka mirt mūs atbrīvo no jebkādas pakļautības un nebrīvības, Tam, kurš ir sapratis, ka dzīves zaudēšana nav ļaunums, dzīvē vispār nepastāv ļaunums."
Monteņs, Mišels de. Esejas. Rīga : Zvaigzne, 1981. 70. lpp.
19:56
Teikšu vārdiem, kurus pirms kāda laika dzirdēju no viņa paša, vārdiem, kurus nebiju plānojusi kādreiz izmantot to pārmērīgās banalitātes dēļ. Teikšu, ka man šovakar "sāp sirds".
Patiesībā viņš man šodien iesita tik stipri, ka es negribu par to runāt. Viņš pamazām kļūst par vienu no tām tabu tēmām, par kurām man grūti runāt, nu, teiksim, attiecības ar tēvu man arī ir ļoti grūti iztirzāt skaļi. Tāpēc, ka par to, kas nāk no kreisās puses, par to, kas darās kreisajā pusē, latvietis tradicionāli klusē kā ūdeni mutē ieņēmis un nekādas knīpstangas nelīdz, pat vislielākās un smagākās.
21:17
Es iešu uz jūru, kad atnāks rīts, tur, es ceru, ir tik auksti, ka varbūt man paveiksies un sasals sirds.
23:59
"Lielākā daļa pat neapzinās savu nepieciešamību pakļauties, viņi dzīvo ilūzijās, ka seko savām idejām un tieksmēm, ka viņi ir individuālisti, kas ir nonākuši pie saviem uzskatiem savas domāšanas rezultātā - un ka tā ir tikai sagadīšanās, kas šīs idejas ir tādas pašas kā vairākumam. Vispārējā vienprātība ir pierādījums "viņu" ideju pareizībai. Tā kā vēl pastāv nepieciešamība pēc zināmas individualitātes, šī nepieciešamība tiek apmierināta ar mazsvarīgāko atšķirību apliecinātājiem; iniciāļi uz somas vai džempera, bankas kasiera reklāmas reklāmas izkārtne, piederība Republikāņu un nevis Demokrātu partijai, Elkiem, nevis kādai citai organizācijai kļūst par individuālo atšķirību izpausmēm. Reklāmas sauklis "tas ir citāds" demonstrē šo patētisko nepieciešamību pēc atšķirības, kamēr patiesībā tādas vairs tikpat kā nav."
Fromms, Ē. Mīlestības māksla. Rīga : Jumava, 2003. 26., 27. lpp.