17:23
Anita šodien iestūrēja nopietnākos ūdeņos, tagad viņai ir astoņpadsmit. Zīmīgajam notikumam par godu jau septiņos no rīta ar Santu, Maritu un Miku pulcējāmies pieturā pie Saules akmens. Bija kūka, bija trīsdesmit viena sarkana tulpe, bija "Daudz baltu dieniņu" pie viņas mājas durvīm, bija šampis un bija ugunspuķes pelēcīgi drēgnajās 20. februāra debesīs, kas gandrīz apskādēja kaimiņa mašīnu.
Katrā ziņā rīts, kas sākts ar šampanieša glāzi un debešķīgi garšīgu home-made šokolādes kūku, izvērtās jauks. Līdz pusdienlaikam paslaistījāmies pie televizora, papļāpājām, izskatījām Aņkas bērnu dienu bildes, un .. kaut kur kreisajā pusē joprojām ir tāda patīkama, silta jutoņa.
Un vakar, kad ķemmēju Centrāltirgus puķu bodes, kurās ir tiešām liela izvēle, arī bija tā jauki, sajutu dāvināšanas prieku, izvēlējos tādus ziedus, kādus gribētu saņemt es pati. Bet ko tur daudz runāt, tas ir acīm redzami, ka Rozīte mums nozīmē daudz, daudz, varbūt vairāk par jebkuru citu.
Un es domāju, ka viņas aizmiegotā, nedaudz pārsteigtā sejiņa, kad viņa basām kājām, sarkanā peldmētelī tērpta, atslēdza mums sava nama durvis, ir jebkuru pūļu vērta.
17:59
Par vakardienu runājot, jāpiemin, ka biju uz randiņu, uz kuru taisījos iet pirms četrām dienām. Jauks puisis, tiešām ļoti jauks, radās sajūta, ka pazīstu viņu jau sen, sen. Nebija neveiklu klusuma mirkļu un viņš mani negarlaikoja, kas arī priecē. Puisis, kuru es labprāt satiktu vēl kādu reizi. Lūk, kā.
Man tikai vajag pamatu zem kājām, tas arī viss. Nedrīkstu pieļaut, ka Tas vīrietis mani izsit no līdzsvara, kas Viņam, starp citu, ļoti labi padodas, zinu, ka man ir problēmas un ka mana slimīgā bēguļošana no saistībām un atbildības nav īsti normāla, bet es tur neko nevaru darīt. Pareizāk sakot - negribu darīt. Man ir labi tā, kā ir tagad, un visi, kam tas nešķiet pareizi, var draudzīgi sačupoties un kopīgi iet nahuj. Lūk, kā :)
18:24
Bet ar skolu gan ir dibenā. Darbs pie zpd nav turpināts kopš pagājušās nedēļas, fizikas ieskaiti šodien bezatbildīgi nobastoju, angļu valodu neesmu rakstījusi. Jā, patiesībā, ja es steigšus neuzlabošu attiecības ar Klegeres k-dzi, tad viņa mani bez sirdsapziņas pārmetumiem var atskaitīt no ģimnāzijas. Un nevis atzīmju dēļ, kuras šobrīd ir, lai gan haotiskā, taču pieņemamā stāvoklī, bet gan neattaisnoti kavēto stundu dēļ, uz kurām pagaidām visi, nez kāpēc, ir pievēruši acis.
20:17
"Celšos agri, darīšu agri.
Nav spēka. Atradīsim.
Nav noskaņojuma. Notēlosim.
Nav laika. Apstādināsim."
(c) illumine