17:51
Dažbrīd nāk prātā, ka mīļajam, jaukajam nevajag mani, kā īpašu un neatdarināmu. Viņam gluži vienkārši vajag sievišķi un ir vienalga - tā esmu es vai kaimiņu Ilze, Liene vai Māra. Jo vairāk viņš cenšas mani pārliecināt par pretējo, jo vairāk es neticu, jo vairāk man sāk šķist, ka viss viņa teiktais ir pilnīgas muļķības.
20:15
Mani nesatrauc tas, ka mani nosauc par bērnišķīgu un iedomīgu liekuli, jo, šķiet, esmu par iedomīgu, lai tam no sirds ticētu, lai gan nojaušu, ka daļēji tas atbilst patiesībai par mani, bet mani aizskar tas, ka cilvēks pat nedomā novērtēt to, ka ir nepieciešama pietiekami liela atklātības un uzticēšanās deva, lai
jūzeri, par kuru esmu te, cibā, runājusi ne tikai glaimojošas lietas,
piedraugotu, tādējādi, ļaujot skatīt arī tos
postus, kas nav redzami
nedraugiem.
Es saprotu, ka viedokļi ne vienmēr saskan un ka ne vienmēr ir patīkami dzirdēt par sevi tādas lietas, kuras mums pašiem šķiet aplamas un nepatiesas, bet mums visiem ir tiesības uz savu skatījumu. Un nav mana vaina, ja kādu aizskar, apbēdina, satriec vai sadusmo mans skatījums uz situāciju. Tā nudien vairs nav mana problēma, jo tas, vai ieklausīties un ņemt vērā manu viedokli, paliek katra paša ziņā.
Esmu darījusi zināmu savu skatījumu uz
šo situāciju. Komentāri slēgti, iespēja diskutēt - pilnīgi izslēgta.