laura_skujina

skriešana pa pa peļu, kāmīšu un visādu citādu mazu grauzēju ratu ir tad, kad tu apstājoties redzi to pašu, ko redzēji pirms uzsāki skrējienu. nav attīstības, nav mērķa. ir bailes pārtraukt skrējienu, jo tad notiks kaut kas slikts. vai arī nav nekā labāka ko darīt.
piekrītu uzskatam, ka vēsture, arī konkrēta cilvēka dzīve, norit pa apli - ratā. jo katra cilvēka pasaule ir slēgta, respektīvi, to kaut kas vairāk vai mazāk ierobežo, kaut vai ķermenis un izsmeļamie, nekad neatgūstamie, resursi. arī prāta spējas. mēs ik dienas iegūstam kādas jaunas zināšanas, bet vienlaikus atgriežamies vienmēr pie kādām jau esošām pārdomām, spriedumiem un zināšanām. t.i., mūsu domas arī griežas pa ratu. un ja visu laiku notiek atgriešanās pie domas, kas nepavisam nepatīk, tad domas var būt graujošas.
laikam tomēr spirālē, klāt nākot pievienotajām vērtībām.