| Anita Naira "Dāmu kupeja" |
[22 Feb 2006|09:23am] |
Uzdāvināju mammai grāmatu, ko pati gribēju izlasīt. Kad tiku klāt, divās dienās arī izrāvu cauri, un jutos tiešām aizkustināta līdz sirds dziļumiem.
Kā jau aizmugures vāka anotācijā lasāms, grāmata stāsta par sešu Indijas sieviešu likteņiem, kuras satikušās vienā vilciena kupejā un pa ceļam stāsta viena otrai par savu dzīvi. Grāmatas uzbūve nav tik vienkāršota, tas nav tāds klasisks "sanācām kopā un tagad - stāsti no sākuma līdz beigām", sieviešu stāstījumu caurvij galvenās varones Akhilas atmiņas, katrs stāsts ir faktiski pirmajā personā un ļoti dvēselisks. Stāsti vienkārši satriec, un, vismaz man, lika elpai aizžņaugties un brīžiem saskriet asarām acīs par to sieviešu dzīvēm, kuras apkārtējie, bieži vien - viņu likumīgie vīri un radi - cenšas salauzt. Un par šo sieviešu spītu turēties pretim tradīcijām, sabiedrības spiedienam, lai saglabātu savu "Es" (ko vērts vien ir stāsts par to, kā Akhila pirmoreiz mūžā nobauda olu, kas viņai kā braminu kopienas pārstāvei ir liegts). Lai arī dažs stāsts jūtīgāku lasītāju varētu nomākt, beigas tomēr izskan cerīgi, un katra no sievietēm faktiski izraujas no apburtajiem lokiem un valgiem (kaut vai iekšēji), kas mūsu sabiedrībā būtu neiedomājami. Tomēr, ja paskatās dziļāk - nekur tālu jau neesam, vien daži desmiti gadu, un arī pie mums daudzi no šiem scenārijiem bija iespējami, u maigākā veidā realizējas arī tagad.
Grāmatu ieteiktu sievietēm, kuras bieži cīnās ar neizlēmību un nevar sadūšoties pašas izdarīt būtiskas izvēles - seši piemēri, no kuriem vismaz kāds varētu iedvesmot, kāds - pateikties Dievam, ka no kā tāda esi tikusi pasargāta. Vīriešiem - grāmata, kas var līdzēt mazliet saprast mūžam neizprotamo sievietes dabu.
|
|