| .Haruki Murakami. Aitas medīšanas piedzīvojumi. Pirmā daļa. |
[05 Jan 2006|05:16pm] |
Grāmatas pēdējais vāks vēsta, ka dievināt Haruki Murakami pieder pie japāņu jaunatnes labā toņa. Nezinu gan, what's labais tonis got to do with it, bet Murakami Aitas medīšanas piedzīvojumi ir kaut kas tāds, ko es vienmēr esmu (pašai nezinot) gribējusi izlasīt. Varbūt arī ir tā, ka šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā un īstajā vietā. Lai nu kā, esmu sajūsmā. Neesmu vēl izlasījusi līdz galam.
Aitas medīšanas piedzīvojumi stāsta par kādu vīrieti, kuram pēc trīs mēnešiem apritēs trīsdesmit gadu. Par viņa draudzeni. Par aitu. Par Skolotāju. Par skolotāja Labo Roku. Par viesnīcas īpašnieku. Par Aitu Profesoru. Par kaķi. Par garlaicību. Par draudzību. Par skaistām ausīm. Par vārdiem.
- "(..) man nepatīk vārdi. Es esmu es. Tu esi tu, mēs esam mēs, viņi ir viņi, man liekas, ka ar to arī pietiek."
Par lidojumu. Par filmām.
- "Filmas bija briesmīgas, cik nu vien briesmīgas filmas var būt. Tikko bija pazudis MGM lauva, no ekrāna aizpeldējuši titri, tā gribējās celties kājās un iet prom no tādas filmas. Ir arī tādas filmas."
Par attiecībām un seksu. Va'ne.
- "Bet es taču visu laiku guļu ar tevi kopā, es zinu katru tavas miesas pleķīti. Kāpēc tu no manis kaunies?"
- "Šūnas katru mēnesi nomainās. Pat arī pašlaik. Un viņa pielika man pie acī slaido roku. Tas, ko tu, kā pats domā, par mani zini, ir tikai tavas atmiņas, nekas vairāk."
- "Mēs atgriezāmies viesnīcā un nodevāmies dzimumaktam. Man ļoti patīk vārds dzimumakts. Tas manī rada asociācijas ar iespējamībām, kaut arī ierobežotām."
Ir tādas ainas, filmas, vīzijas, kurās tu redzi cilvēku sēžam tukšā istabā vai stāvam pie loga, kad ārā līst lietus, pilsētā neliela migla, dažās ielu laternās izdegušas spuldzītes, kaut kur tālumā skan ātrās palīdzības mašīnas sirēnas, uz galda stāv atdzisusi kafija un pelnutraukā kūp cigarete, nav ne mūzikas, ne televizora trokšņa, gaisā pamestības, tukšuma, pat vientulības sajūta, bet tā ir tik valdzinoša; kamēr tu pats neesi tas cilvēks pie loga vai galda (dažreiz arī tad, kad esi).
Tāda ir tā grāmata.
|
|
| Deivids Bekhems. "Mans redzējums" |
[05 Jan 2006|10:20pm] |
Nezinu, esat kāds lasījis vai nē, taču man tomēr gribējās šo to pateikt. Deivids Bekhems. "Mans redzējums". D.Bekhema autobiogrāfija. Grāmata par viņa dzīvi līdz 2003.gada 1.jūlijam - līguma parakstīšanas ar Madrides "Real". Pat ja neesat futbola fani, ja esat dzirdējuši tikai to, ka viņš ir futbolists, kas precējies ar slaveno "Posh Spice" Viktoriju, ka viņiem ir 2 dēli. Vienalga. Ta nav grāmata par futbolu vai slavenības dzīvi. Tā ir par personību, par attiecībām ģimenē, futbola laukumā un divu cilvēku starpā.
No sākuma gan nav īpaši lielas sajēgas par visiem čempionātu un turnīru nosaukumiem, par pārējiem klubiem, to nozīmi un spēlētājiem. Pēc grāmatas izlasīšanas man pret Deividu Bekhemu attieksme vairs nav tikai kā pret "United" spēlētāju vai arī Viktorijas vīru. Un arī futbols uzreiz likās pavisam savādāks. Pat ieguvu šādu tādu saprašanu par premjerlīgas sacensībām!
P.S.Skaistas bildes!
|
|