| Džordžs Orvels - Dzīvnieku Ferma |
[06 Apr 2004|05:11pm] |
Cerīga, uzbrūkoša, depresīva un visbeidzot skumja. Komunisma idejas aizstāvēšana, prakses kritika. Atbrīvošanās no jūga, nemācēšana izdzīvot brīvībā. Stāsta būtību laikam arī izsaka kulta citāts: "Visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem", kurš sociālistiskajā PSRS bija aizliegts. Rakstnieka caurredzošais skatiens atmasko liekulību, idiotismu, neprasmi, muļķību utt., bet vai tas dod kaut ko vietā? Kādu piemēru tas grib, lai mēs izvēlēlamies? Varbūt tā ir vienīgi cilvēces nelabojumā utopijas ideja, kuru piedāvā Orvels, varbūt viņš nemaz netic, ka mēs varam būt ārstējami. Laiki mainās, bet principi paliek - uzvar gudrie un uzņēmīgie pašlabuma meklētāji, tie arī nosaka pārējo dzīvi. Pēc tam vairs nevarēs atšķirt kapitālistu vadoni, fundamentālistu vadoni, komunistu vadoni vai kādu citu - tautais visi liksies vienādi.
Stāsts ir vienkārš. Tas ir par dzīvniekiem, kuri nolēmuši tikt vaļā no saviem apspiedējiem - cilvēkiem. Tos pamāca kāds vecs un gudrs kuilis, kurš drīz pēc tam atstiepj kājas (pagaidām vēl visas četras). Cilvēki tiek padzīti, bet dzīvnieciskais instinkts atkal un atkal ļaujas, lai to kontrolē, pakļauj, vada, izmanto. Šoreiz cilvēku vietā nāk cūkas, līdz tās kļūst par visvienlīdzīgākajiem dzīvniekiem, kuri nu ir nākamie apspiedēji... Pārāk daudz negribu stāstīt, bet ja gribat uzzināt kas notiek tālāk izlasiet šo stāsu...
Apgāda "Liesma" 1990. gada izdevumā bez šī stāsta atrodas arī Orvela romāns 1984, kuru vēl neesmu pabeidzis, bet pagaidām liekas vēl daudzsološāks par Dzīvnieku Fermu. Nezinātājiem - grāmatas vāks ir visai atpazīstams (man un arī daudziem citiem, tā bija bērnības trauma:)), tajā ir attēlots vīrs, asiņainā, baltā halātā, ar cūkas galvu un degošu krustu rokā. Uz sienas ir ar asinīm ir uzvilkta sarkana padomju simbolika - sirpis & āmurs. Otrā pusē šīs pašas cūkas galva ir aizdegusies. Visa tā dēļ arī šī grāmata bija mana bērnības trauma. ;)
Karš ir miers
Brīvība ir verdzība
Nezināšana ir spēks
... smieklīgi un absurdi? Bet vai esat pilnīgi droši, ka absolūta propaganda nevarētu jums iestāstīt tieši to pašu?
|
|
| Veihueja - Šanhajas mīlulīte |
[06 Apr 2004|10:39pm] |
Sākumā pēc nosaukuma un pirmajām rindiņām šķiet,stāsts ir parasti laimīgs un viss paredzams.Tomēr ne visai.
Mazliet seksuālā,atkailinoši patiesā,ar daudzajiem smalkajiem salīdzinājumiem pilnā grāmata vilina lasīt.Spēcīga dzīve vijas cauri stāstam.Tēli izdzīvo pasauli sākot ar brīvību,kurā vijas cauri rakstīšanas kvēle un kaislība,līdz pat narkomānijai,nāvei,garīgām un trausli patiesām jūtām un jautājumiem..
Kas viņa ir?
Iespējams,daļai liktos,ka rakstniece aizrāvusies ar sievišķības un kaislības aprakstīšanu,bet vai šarms?
|
|