Skaistas un vērtīgas dienas. Šī un arī tā iepriekšējā.
Pavasaris katrā vīlītē, krociņā, krunciņā, asinsvadiņā...
Pēkšņi uzradās meitenīte ar pūpolzaru buntītēm rokās: "Lūdzu, nopērciet vienu! Tikai par 15 santīmiem." Kabatā sataustīju 20 santīmus - tos, kurus tikko nesamaksāju tramvajā. Nopirku vienu. Lietus. Bruģa smarža. Sirreāls skats. Kā vecā kinolentē.

Skats pa manu istabas logu



Sniegi sniga putināja,
Rupuc`s vardi... kutināja;
Tad atnāca mīļā saule,
Abiem kājas sasildīt.

Mincis sēž uz miskastnieka,
Štuko, štuko - nav nenieka,
Būs vien jāiet medībās,
Neies nomirt gaidībās.

Ai, zvirbuli, ai, zvirbuli,
Ko tik skaļi čivināji? -
"Bomzīts manu maizes donu
Pa minūti nolocīja."

Hei! Dzīve atkal ir dzīva! Prieks par to. Reāls smaids līdz matu galiņiem.
Kaut jel visi prusaki būtu atstiepuši kedas un nesāktu līst atkal ārā
no ventilācijas trubām -
pirmais
otrais
trešais
ceturtais
piektais..............

Tas prieku var aizdzīt vējā. Ziemelī, Austrenī, Rietenī, vai kādā citā aiz-vējā, caur-vējā, pie-vējā, starpenī... Ūja!

Zaķēns mežā ezi sauc, kur gan palicis mans draugs? Ezīt!!!

— Tas ir A.

— O! — iesaucās Sivēns.

— Nevis O, bet A, — ēzelītis bargi sacīja. — Tu nedzirdi? Vai varbūt tu iedomājies, ka tu esi gudrāks par Kristoferu Robinu?

— Jā, — teica Sivēns. — Tas ir, nē, — viņš steidzīgi izlaboja un pienāca tuvāk.

— Kristofers Robins sacīja, ka tas ir A, un tas būs A, kamēr kāds tam neuzklups virsū, — I-ā stingri piemetināja.

Sivēns tūlīt palēcās atpakaļ un sāka ostīt savas vijolītes.

— Vai tu zini, ko nozīmē A, Sivēntiņ?

— Nē, I-ā, nezinu.

— Tas nozīmē Mācības, tas nozīmē Izglītību, tas nozīmē visas tās lietas, kuru jums ar Pūku nav. Redzi, ko nozīmē A.

— Ak, tā, — Sivēns sacīja. — Es gribēju teikt, vai tiešām? — viņš steidzīgi paskaidroja.

— Vari man ticēt. Visi, kas te Mežā nāk un iet, saka: «Tas jau ir tikai I-ā, viņš neskaitās.» Viņi staigā apkārt un ņirgājas: «Ha-ha!» Bet vai viņi ko zina par A? Neko viņi nezina. Viņiem tie ir tikai trīs sprunguļi. Bez izglītotiem Ļaudīm, ievēro, Sivēntiņ, Izglītotiem Ļaudīm, nevis kaut kādiem Pūkiem vai Sivēniem, — tas ir liels un brīnišķīgs A. Nevis — viņš piezīmēja, — kaut kas nesaprotams, kam var muļķīgi pūst elpu virsū.

Sivēns bailīgi atkāpās un, glābiņu meklēdams, apskatījās apkārt.

Uzdrošinies būt gudrs, sāc!
Tas, kurš vilcinās saprātīgi iekārtot savu dzīvi, līdzinās zemniekam, kurš, vēlēdamies tikt upes otrā krastā, gaida, līdz aiztecēs visi ūdeņi, bet tā viļņodamās plūst un plūdīs mūžīgi.
(Horācijs)

...sabiedrība ir orientēta uz individuālismu. Tagad ir moderni būt individuālistam. Ne velti arī biznesā starp veiksminiekiem ir daudz narcistisku personību - tas nozīmē, ka šie cilvēki ir attīstījuši izdzīvošanas stratēģiju - radīt labu iespaidu. Ja neradi pirmo iespaidu, tad otru radīt bieži vien vairs nebūs iespēju. Tieši šādi cilvēki ļoti bieži nespēj ilgtermiņā patiesi rēķināties ar otra vajadzībām. Viņi ir sociāli veiksmīgi, viņiem ir orientēšanās uz ārējiem sociāliem standartiem. Ja pats ir sasniedzis noteiktu līmeni, jābūt atbilstošam arī visam apkārt: prestižai mājai prestižā vietā, prestižai automašīnai un prestižai sievietei. Tā kā sieviešu ir gana daudz, ir jāizvēlas, kura ir tā prestižākā. Viņš tiešām nespēj izvēlēties, jo neviena nešķiet gana laba. Un paldies Dievam, ka tā. Jo dzīvošana kopā ar ar šādu vīrieti ir ļoti, ļoti grūta. Apkārt visam jābūt strikti sakārtotam pēc viņa prāta, kārtīgi un precīzi. Neviena sieviete, kura ienāk šāda vīrieša dzīvē, nespēs to izdarīt viņam pa prātam.
(Juris Batņa)

Cilvēks cilvēkam mīdās dvēselē. Vai tiešām nav citur, kur iekāpt?

Vīlēju, skrāpēju, berzu, līdzināju ar smilšpapīru... Vai tagad ir labi?
P.S. Smadzenes poda iekšpusē varen sakratījās. Sekas rīt redzēsim.

Ārā prāts!!! Nesaprotu neko no šīs cibošanās! Smadzeņu pods nerullē...