Shovakar, seedeeju darbaa liidz ar balozhiem, seedeeju un skatiijos, kaa tie putnelji tur aaraa drebinaas...
Man nekur nebija jaasteidzas, citdien es jau agri pirms seshiem raushos augshaa un drudzaini kjeru peec pirmaa transporta maajup... Shovakar bija savaadaak. Bija mieriigi, sagjeerbusies, devos ielaas... Kaa toreiz, kaa pirms gadiem 10, kad veel nekur nebija jaasteidzas... Es gausi kliidu pa Riigas ielaam, ieluukojoties pavisam necilaas bodiitees, neskatoties laikraadii, jo man shovakar nebija kur steigties... :))) Shis bija vakars man... Man vienai, un manaam sakaapinaataam sajuutaam... :))) Riigas ielas atkal bija piesnigushas, no gaisa veejsh krustu skjeersu kaisiija smalkas sniega paarslas... Iegrimusi savaas domaas, sapnjainu skatu meeroju celju no Gjertruudes bazniicas liidz pat 13 janvaara un Krasta ielas krustojumam... Un tikai es zinaaju, cik man ir silti un labi, sajutu sevii speeku un apsoliijos sev, ka shaadas pastaigas kljuus par ieradumu... :))))
Es laikam piederu pie tiem cilveekiem, kuriem ir nepiecieshams laiks sev, lai sakaartotu savas domas, sajuutas. Turklaat esmu ieveerojusi, ka svaigs, veess gaiss uz mani iedarbojas pavisam labi....
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}