līdz pirmajam tūkstotim stiepām gumiju, nu tā un šitā... pēros pa reklāmām katru dienu!!!!
bet kā pārkāpām tai štukai pāri... tā viss aizjoņoja vēja spārniem, tūlīt pārspļausim pāri jau otrai štukai acis nemirkšķinot! huh!
reklāmas nav liktas, bet cilvēki arvien jauni rodas un rodas... |