Siguldas rodeļi nu galīgiu nerullē, ja vien Tu neesi ar vieglām pašnāvnieciskam tieksmēm vai pasists braukāt izjukt draudošos karuseļos.
Es saprotu ar slēpēm laist no tā kalna - nu ok...
Bet pa metāla stieni šļūkt ar pakaļu un būt piesprādzētam ar divpukntu drošības jostu tikai, kur ieliekumi uz līkumiem nav pareizi centrēti, kur Tevi veļ ārā no tās vanneles un kalns ir mežonīgi liels - nu NĒ.
Man laikam varētu piemaksāt, tos 2Ls par nobraucienu - es vēl stipri domātu vai kāpt iekšā...
Pēc tur pavadītā laika izskatījās, ka neviens, kas vienreiz nobraucis vairs nenāk braukt vēl...
Arī mani puikas, bija ilgi pierunājami, lai vispār brauktu lejā...
Tad nu braucot ar pacēlāju augšā, Valts zverējās vairāk nekad šitajā štruntā nekāpt.
Tā nu mums palika nauda kabatā un braucām mājās.
Ierastie rodeļi tomēr ir feināki. |