vakar atbrauca slavenais vetārsts uz mājām apskatīt Zevu...
nu nez... labi, ka tas bija vakars un labi, ka vīrs bija mājās... uz mirkli sabijos, ka esmu labprātīgi ieaicinājusi laupītājus/bandītus/slepkavas mājās un sabijos.
tāds priekšstats man radās pirmais...
divi čigāntautības aļa biezie, brrr.... viens jauns un švītīgs un fikss, otrs pavecs ar lielu čemodānu(iedomājos ka tajā čemodānā viņam varētu būt iekšā visādas spīdzināšanas ierīces, tjipa neteiksi, kur zeltu glabā, tūlīt dursim, vai kniebsim acis ārā.)
bet nu neko.
viss beidzās labi, doki tomēr bija, parunājām - jāgriež.
nu nez...
visas dzirdētās labās atsauksmes par Gļebu mani nepaņēma un izplēnēja, kad tos dokus ieraudzīju un manuprāt gvelza arī mazliet šķērsām un uzvedās viegli nervozi.
labi, labi baigie speci, noslogoti līdz ausīm, bet nu...
griezīs uz mūsu virtuves galda - Gļebs taisa operācijās lopa mājās - visi pie viņa ārstējušamies esot starā, cik labs spečuks jams ir.
nez, nez...
man ir divu doku spriedums - viens saka ka jāgriež, otrs ka jāmasē un jāgaida.
no abiem verdiktiem man bail un tie nevieš cerības, ka sunim būs pareizs sakodiens.
pierakstījos pie profesora Ilgaša uz konsultāciju, jams ir lopiņu stomatologs - redzēs ko teiks, būs trešais izšķirošais viedoklis, tikai naudas būs iztērēts konsultējoties vairāk kā pati operācija izmaksā. :(
Toties Zevs po eksterjeru horošiņkij, un tas vien liek darīt visu viņa labā.
Tuvojas 22 datums mācīsimies iet pie pavadas, iespējams varēsim soļot uz izstādi. :)
|