Nespēju vien nopriecāties par Zevu...
Vakar apciemojām Zeva pusmāsas... oij... tādas šņurkas, maziņas mazspalvainas kvekšķītes...
Mājās atbraucu ar milzīgu pašapziņu :D un lielu prieku par izvēlēto suni.
Bet katrai kūkai ir kauliņi iekš rozīnēm... :(
Izskatās ka suņa klubs pamazām sāk uzmākties mums un uzstādīt prasības...
Martā būs izstāde, un mums noteikti vajadzētu tur piedalīties, lai palielītu savu klubu :( bet vetdoks pateica, NĒ, kāda izstāde paspēsiet, mazs vēl.
Par vārdu sunim...
Mums redz vajadzēja izvēlēties viņu vārdu, jo Zevs ir kaut kāda tur vectētiņa čempiona vislabākais mazbērns, ja gribat vārdu Zevs, tad gabrielu jums nedosim, lieciet mūsu vārdu, vectēvam par godu. :(
Vectēvs bija Zorron...
Nu kāds Zorrons, Zevs tak...
Un sakodiens Zevam arī nav pareizs līdz galam, zobiņi gan vēl mainīsies, bet... man jau šķiet, ja ko var darīt, tad jādara...
Jo vēlāk, ja tomēr būs nepareiz sakodiens var labot tikai ar platītēm un tas prieks esot krietni dārgs...
Tad nu masēju lūpas pašreiz, zvanīšu citam dokam un brauksim uz konsultāciju par zobiem un acīm pie reizes, jo ādas Zevam ir daudz un līdz ar to krīt acīs tā āda, pašreiz Zevs pasauli skata ar 1/5 no visas savas actiņas.
Lūk...
Bet citādi, pats skaistākais, gudrākais un labākais suns pasaulē!
Šarpeji esot nevis gudri, bet dzīves gudri suņi, kas lieku trobeli netaisa, ir nosvērti un mierīgi suņi, lieli guļavas - visi atrodamie apraksti ir par mūsējo lācēnu, Zevs tiešām ir lācēns guļava un mieramika prātīgs un gudrs. :)
Un purns viņam ir riktīgs bučpurns, reti suņiem gribas purnu bučot, bet Zevam viņš ir tāds gaļains, pufīgs, kā zefīriņš turklāt samta zefīriņš. :)
|