vakar veelu vakaraa ar viiramaasu, satupushas pie galda, kjekseejaam iekshaa biezpienu ar daudz, daudz kreejuma un cukura bik pa virsu... Un vinja teica: beerniibas garsha! (me aizdomaajaas, meitenei tik 15 gadi... nu labi...) Bet... Patiesi beerniibas garsha, kad aizgaajusi pie omiites uz noliktavu no lielaas kannna izkjekseeju biezpienu, vienmeer svaigu, un bagaatiigi apleeju ar kreejumu, no raupja maisaauduma darinaata maisa ar sauju iegraabu cukuru... Kaa liela biezpiena torte toreiz man likaas... njamm... Shodien galvenaa shiis garshas sastavdalja, kura ljaava manai beerniibai pieshkjirt tik spilgtas nokraasas - omiite... ir neglaabjami slima un vaarga, aarsti neko nesaka, nesola, negarantee nevienu dienu. smagi, un beidzot es speeju to izlikt uz aaru... paldies. |
...Uzgrauzhu bruuno cukuru, graudinjos... |