Vakar nopirktaas koka zhaluuzijas, virtuvee rada taadu diivainu kreeslu, pat ne kreeslu, gaismu. Kad caur zaluuziju smalkajaiem koka sprausliishiem spraucas iekshaa saules stari. Taada
smalka gaisma...
Šodien ir laimīgā diena – 5diena! :))
~~~
~~~~~~~
Aizvedu savus deelus uz bērnudārzu un naakot maajaas mani pārņēma sen zudušās
Sajūtas... 1992 gadaa, kad pabeidzu savu pirmo skolu, pavasarii, shiis
Sajūtas manii bija papilnam... Ir 2004 uj! 12 gadi, reku tas laiks, kuraa noticis tik daudz. Daudz: maajas, viirs, beerni, vecāki un vecvecāki... Nu jau man buutu jaiedeesta savos deelos shiis
Sajūtas...
Sajūtas par maajaam, par mammu, teeti, omeem, laukiem un Pavasari. Vinji, laikam veel ir par mazu,
Taadaam Sajūtām.
Bet vinjos noteikti ir
Citas, ne mazaak svarīgas
Sajūtas, kuras liek iedot mammai, teetim buchu, tiekties maajaas, kad nogurums saķēris mazaas kaajeles, atcerēties par omi, kad gribas lai palutina, par opi, kad jaizdiic kaada Labaa lieta no veikala. Vinjos ir Tas.
Bet šodien sajutu veelmi atgriezties bērnībā, kad pavasaris smaržoja un riesās asaras, kad vasara likaas ljoti gara esam, kad ziemas vakaros, putenii dzisa gaisma mājokļos, kad ome pavasarii saaka rušināties pa daarzu, skubinot mani palīdzēt, kad tika iepirkti tomātu deesti, lupatu maisiņos, kumodes atvilknees, saskatītas sarkano redīsu seeklas.
Tad, kad pavasaris sarosiija slinkumu.
Pavasara riiti bija dzestri, svaigi, ar iipashu gaidu sajuutu, dienas siltumu un saulītes zobiem.
Pavasaris manaa bērnībā smaržoja, smaržoja peec saules, gaismas un asaram.
Šodien tas viss – bērnišķi vienkāršais ir zudis...
Bet pavasaris joprojamm nedaudz smaržo, riiti ir dzestri, priecīgi - raugoties divaas mazaas smaidīgās sejiņās. Vasara ir iisa, ziemaa vairs gaisma nedziest maajaas, ziema ir slēpošanas laiks, sniega, lielo sniegpārslu laiks.
Ome arii vairs daarzaa nerushinas, ome smagi slimo... :(
Un mazaa meitene, divu garu bizhu īpašniece ir izaugusi...
Un šodien ieskatījusies sirdii... :)