zhultsakmenjlauztuves - Post a comment

Veeja suns

Kurp joņo vēja suns
Vai dzenā pēdas tam kāds
Šai pilsētā nav ievērots
Nekad vēl tāds

Caur pūli lauzdamies
Kā meži, zinādams skriet
Skrien vēja suns bez atelpas
Tik tālāk vien

Un ļaudis apstājas
Ir savāds satraukums
Nekad tā joņojis
Vēl nav neviens no mums

Vai neprāts viņu dzen
Vai nāve ķer to ciet
Un drošākie no pūļa
Sāk tam līdzi skriet

Kurp joņo neprātīgais vēja suns
Neviens vēl nezin to
Un cauri pilsētai
Kā vējš, kā vējš, kā vējš tas aizjoņo

Jau visa pilsēta
Skrien vēja sunim līdz
Un zin kādēļ
It visu sirdis krūtīs trīc

Ja kāds no skrējiena krīt
To simtiem gadu mīl
Kurp vēja suns tos vilina
Ir jāuzzin

Kad beidzas pilsēta
Un sākas jūras krasts
Suns apstājas un redz
Cik viss te neparasts

Viņš priekā rej un lec
Tā, kā suns to prot
Bet ļaudis stāv
Un vēja suni nesaprot

Bet nemana nevienu vēja suns
Ir beidzot laimīgs tas
Jo savās asinīs
Viņš nav, viņš nav, viņš nav no pilsētas