zhultsakmenjlauztuves - staasts par suni (par neko)

taa kaartiigi neesmu redzeejusi to filmu "Sunja sirds", bet nosaukuma sakaraa man atminjaa atausa kkur noklausiita vai izlasiita alegorija.
Suns nebija nekaads "shkjirniigais". bet arii nebija prasts seetas plushkjis kranchelis - tas bija normaals suns shii vaarda labaakajaa noziimee. un Sunim bija Saimnieks.

Suns neprata atshkjirt Saimnieka soljus uz kaapneem, jo dziivoja blokmaajas n-tajaa staavaa un dzirdeeja vien liftu braukaajam augshup-lejup.

Suns nemaaceeja arii atshkjirt Saimnieka auto ruukonju, jo bija paaraak augstu.

toties Suns vareeja seedeet pie loga un vakaros gaidiit Saimnieku atgriezhamies. vinsh bija pamaniijies ashi un viegli iegaumeet to auto, ar kuriem Saimnieks vareetu piebraukt, kraasu un formu. Sunim tikai veel bija mazliet jaapatreneejas, jo bija paaraak saapiigi just sirdi priekaa saraujamies, redzot paziistamo kraasu un tuuliit pat vilties, jo modelis nebija iistais...

Suns ljoti dusmojaas par to. tikai vinjam pasham nebija skaidrs, vai vinsh dusmojas par to, ka vinjam ir svariigi atpaziit auto, vai par to, ko juut, ja auto nav iistais...

jo kkur dzilji sirdii Suns tachu atcereejaas, ka ir ceelies no Lepnajiem un Neatkariigajiem Vilkiem...

un Sunim bija bezgala skumji, ka Saimnieks taa arii nespeeja saskatiit vinja lepno, neatkariigo dveeseli, kas pavisam reti, tomeer ilgojaas "piedereet"...