zhultsakmenjlauztuves - Post a comment

tikko apdariiju siikos ikdienas darbinjus. peedeejo reizi... kaartoju maaju, mazgaaju dreebes un griidas... peedeejo reizi!

sasodiits, cik diivaini skan, kad taa ieklausaas shajos vaardos - kaa kapu zvans!
nee jau nee - es netaisos ne labpraatiigi ne piespiedu kaartaa "atdot galus". vienkaarshi(?) - viens posms manaa dziivee nu laikam ir beidzies. iisti laikam veel to neapzinos, lai gan patiesiibaa shim briidim vareeju gatavoties jau pusgadu vismaz... bet tam jau laikam sagatavoties nav iespeejasms, pat ja peedeejais vaards pieder pashai...

tagad tikai nedomaat, dariit kaut ko, nodarbinaat sevi. un atcereeties - atcereeties visu slikto, kas ir bijis. jo domaajot pa labo pagaatnee, speeka javno nepietiks. bet tik un taa - tikko kaut mazliet praats aprimst, kaklaa seezh taads nejauks kunkulis...

fuck! tas "kunkulis" tikko izskjiida man pa visu gjiimi.

nu neko - gan jau dziivosim. un ne tikai "kaut kaa", bet pilveertiigi. viens otrs jau nu noteikti - paliidzeet gribeetaajas taalu nebuus jaameklee. kaa tur bija tam vecajam viiram ieskh literatuuras tas labais teiciens - "zaarks jau nevar palikt tukshaa..."
taa vish i - viens krauklis izeed no siltas ligzdas otru, lai beigaas pats nedabuutu neko - fakts!