ofisā neviena nav. pēc vakarvakara tas ir tikai loģiski. atradu somā bowlinga zeķes. labi, ka manējās. paspēju sačakarēt signalizāciju un iepazīties ar Falka džekiem. bet pie kafijas taču kkā bija jātiek...
piektdiena. pavisam citādai tai bija jābūt, bet nu vairs nekā. rīt jādodas. pasūtīju puķes. lielas. traki!
šī nedēļa man vispār kā murgs. mazais slims, neklausa. dakteri taisās šo uz 2 mēnešiem vienu pašu paturēt slimnīcā. tas jau 1dien. 2dien izrādās, ka ir aprakstīta tā nelaimīgā siena. šobrīd man tas liekas absolūtais sīkums. taču ko no tā visa var "iztaisīt"!!! 3dien nomirst vecmamma. tas ir vispār super! varētu domāt, ka viens cilvēks to visu var paciest. bet tas jau vēl nav viss. 4dien mazais nonāk reanimācijā, jo, izrādās, nevar "sadzīvot" ar narkozi kkādai tur manipulācijai. vienkārši eleganti! šodien ir 5diena. ir jau plkst.10. un vēl nekas nav atgadījies! tiesa - līdz vakaram laika ir vairāk nekā pietiekami. un rīt vēl tas garais ceļš. un es vēl nezinu - kā. nu kas vēl - autobuss apgāzīsies? mašīnai riepa pārsprāgs? - nu, davaj, varbūt vēl kādas draņķības man tiek gatavotas? - nu tad dodiet šurp pie vienas reizes. nu jau tāpat ir pofig!
jā, visa šī krāšņā buķete ir papildus parastajiem ikdienas
šitiem. un, ziniet, pat man nav pārāk viegli izturēt un neaizvērt širmīti. manas spēka rezerves tukšojas un nav, kur tās atjaunot...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}