| June 10th, 2005 |
darbā ir iestājusies reāla pakaļa. psiholoģiskais klimats kā Salaspils "darba" nometnē. žēl, ka nav skanera - varētu atrādīt šefa jaunāko kļauzu - vakardienas marasmātisko skribelējumu. psec! sēžam tagad un šo latviski/krieviski aprunājam.
paldies meistaram par vakarrīta ekspromtum ideju! un par rezultātu arī, protams!
vīriec ir sācis mēģināt ņerkstēt, ka manis "nekad neesot", ka vēlu nākot mājās... un tai pat laikā brīnās, ka dzīve auļo tādā ritmā, ka pats sāk dienas pazaudēt - nu, ko lai darīt!?
šodien jau atkal 5diena. bet priekšā redzu tikai darbu kalnus. pavasaris plavno ir pārgājis rudenī - tur viss ir kārtībā, jūrā nav ko meklēt.
ko vēl lai jums pasaka? |
| :: bez virsraksta :: | 05:42 pm |
|---|
|
sagribējās novelt visu visu, kas sakrājies, uz kāda cita pleciem. un pašai iet un saremontēt savu nabaga galvu. savu saprašanu. iet pie ķirurga, lai pārgriež to velna nabassaiti. tiesā sūdzēt tādas paviršas vecmātes, kas palaiž bērnu no rokām ar nepārgrieztu nabassaiti!
bet kā manā iemīļotajā "novelē" «Vējiem līdzi» - šitā nasta ir mana un tādu es viņu stiepšu līdz savai nāves stundai. bet vismaz drusciņ taču varēja kāds palīdzēt :). citiem taču palīdz! |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |