|
vakar, kluknot Brīvkalnu trases malā, apcerēju savu bēdelīgo likteni. kādreiz puiši ņēma līdzi meitas pieguļā, kad zirgus ganīja. vakarvakara procesā saskatu zināmas paralēles ar šo padarīšanu - zvaigžņota nakts, fantastiski lielisks pilnmēness... un VM rumaka mugurā aulekšo pa lauku (tb - mašīnā nēsājas pa trasi "kā pēdīgais širmoviks" :))... - nu tā apmēram!
a rītā - Sarma. ko padarīsi! un jā - par vīkenda solītajām "izklaides iespējām" nudien sūdzēties laikam nevarēšu. tēze par sieviešu stulbumu joprojām aktuāla! |