|
diez kam par godu šorīt tik skaists rīts? tāds tīrs! mākoņu skupsnas dzenājas pa debesīm un aiz tām saullēkts iekrāsojis dažādos sārtos toņos nelielus, elegantus spalvu mākonīšus...
nu tik skaisti, ka apmēram tādu es spēju iedomāties pasaules un civilizācijas pēdējo austošo rītu! :)
ļoti nāk mieģelis! bet ne pārāk ļoti, lai arī gulēts stundas 3 ar pusi tikai. bija vērts palikt nomodā līdz pat 4 rītā, lai ieklausītos Lieliskā VīrieC "monologā salauztai sirdij". man prieks, ka tā! jo dodot padomus citiem situācijās, kādās paši esam bijuši, mēs lieliski noformulējam paši savu attieksmi un nostāju :)
pasaule aiz loga šodien ir aizdomīgi skaista :) |