|
vazāšanās ar sāpošu kaklu pa slapjiem laukiem un ceļiem sīkā, smidzinošā lietū nav tas labākais veids, kā ārstēt saaukstēšanos. tad vēl "nēsāšanās" pakaļ numurētajiem sacensību auto, lai pagūtu nofotografēt mašīnas dopā, uztraukums, nogurums svaigā gaisā...
abet ko padarīsi, ka tā vietā, lai jau būtu apgādājusies ar vismaz vienu gražīgu un puņķainu sīku cilvēkbērnu, es izvēlos dubļus, dzelžus un svilstošas gumijas smaku.
jācer, ka "ignorēt_slimību" taktika līdzēs arī šoreiz! rīt uz darbu. |