|
man tik un taa ir mazliet skumji. prieks skan kaa iepliisusi kristaala glaaze - plaisinja veel nav redzama, bet skanja ir skumja. un nemaaku es eleganti virkneet vaardus pa vidu graamatvediibas dokumentiem, tachu ljoti vietaa ir manis pashas rakstiitais pirms kaada laika. iipashi shii vieta: *) Mēs runājamies. Iespējams - dažādos stāvos, dažādos līmeņos. Runājot no apakšas uz augšu un otrādi, tikai vārdi un skaņas paliek tie paši. Jēga izmainās, tikai mēs to nezinām, jo katru izteikumu uztveram mūsu stāva līmenī. No kura stāva mēs patreiz runājam viens ar otru?
Es nopirku Tev tiesības sēdēt man blakus, bet nu nezinu, vai Tu to maz gribi. Kurā stāvā esmu es? Un Tu?... Vai Tu gribi tiesības uz vietu man blakus? Tavi vārdi saka, ka jā, bet tie taču ir tikai vārdi... Es nezinu, no kura stāva tie nāk un kādas Tavas domas radīti tie ir.
Dialogus var iedalīt pa stāviem. Arī domas... |