|
pilniigi ne taadu subjektu gribeeju likt shim ierakstam, bet taa kaa nekaa cita nav, derees arii shis.
beidzot noleemu atrast laiku, lai atkal reizi te kaut ko ieklekseetu... par spiiti apkaarteejo domaam, nav jau taa laika nemaz tik daudz - shaa kaa taa nepaspeej visu padariit.
par ko ir raidiijums? - par dziivi. par ikdienu. par pirmsziemsveetku laiku, kam laikam jau kaadreiz tachu ir bijusi pilniigi cita suutiiba... ir skumji, shajaa laikaa man ir bezgala skumji. un paldies dievam, ka apkaart viss ir tik peleeks, ka nav taa skaistaa, baltaa, puukainaa sniega - tad buutu veel skumjaak... kaa ik gadu...
kas notiek! kur vien skaties - apkaart cilveekiem dziives juuk un bruuk. kaa kaarshu naminji. 5 gadu garumaa celtais un veidotais vienaa mirklii paarveerties vien gruveshos pie kaajaam. un lai kaa cilveks censtos, nekad vairs neizdosies sastuteet to visu agraakajaa spozhumaa... tad vai maz ir veerts?!?
sheit iisti laikaa tomeer ir apstaaties un padomaat, paardomaat un atziit sevi par Liktenja miileetu esam. viss vareeja buut pavisam savaadaak. es nesaku labaak, nesaku sliktaak; saku - savaadaak.
lai arii kaa, lai arii neviens man nav izsniedzis Muuzhiigaas Iipashumtiesiibas, tomeer man ir tas kas ir. un lai neshaubaas tie, kas shaubaas...
Freids esot teicis, ka reizeem arii banaans tomeer ir un paliek banaans... reizeem, ja ir labi, tad varbuut tieshaam arii ir labi??? - to dereetu atcereeties man, Tev un mums visiem.
cilveeks reiz centaas mani paarliecinaat, ka nevajag mekleet zemuudens akmenjus, kur vinju varbuut nemaz nav... - nu savu reizi bija, bet savu - ar domu speeku vinjus var radiit - pilniigi tukshaa vietaa.
taadeelj baudiisim to, kas mums dots, ticeesim no sirds un dziivosim kaadu laiku mieraa!!! |