zhultsakmenjlauztuves - Post a comment

nee nu - jaabeidz skatiities taada apkaunojosha paraadiiba kaa TF - shii dziesminja man skan galvaa, kopsh dzirdeeju un ljoti iepatikaas, kaa to izpilda Novilli. Un tas veel nav viss - taa rezultaataa es sapnii miileejos ar sievieshkaartas buutni, ljoti liidziigu vinjai... :)
bet ne jau par to ir shis staasts.

staasts ir par sajuutaam. jau vairaak kaa nedeelju es neesaaju sevii vienu skaistu, saulainu riitu, piebirushu ar dzeltenaam lapaam un kastanjiem. un doma, ka man tas ir jaapiefiksee, jo bija Patieshaam Skaists, ljauj man sho prieka sajuutu atcereeties jau vairaak kaa nedeelju. tas tieshaam bija KAUT KAS. es staaveeju ielas malaa zem kljavas un rudens riita saules sliipajos staros paar mani kaa sniegs krita dzeltenas lapas... ja prastu, es veeleetos to uzziimeet.
nu jau laiks ir pagaajis, vaardi aizmirsushies, bet izjuutas joprojaam ir tik pat spilgtas.
tieshi taadu es atcereeshos sho rudeni - dzeltenu, saulainu un spirgtu - vai tik ne pirmo, ko taa pa iistam izbaudu un par ko priecaajos. un vai tik tas nav man pashai par ljaunu - shiis emocijas.

veel viens shaads riits - tieshi peec nedeeljas, taatad - vakar. tas pirmais baltais, tas nevainiigais sniegs... uz darbu naacu vismaz stundu. liikumoju pa Ziepniekkalna mazajaam ielinjaam ar fotoaparaatu rokaas un centos apstaadinaat mirkli. rezultaataa pilns aparaats ar nekur neliekamaam bildeem un fantastiska sajuuta atminjai.
vakar es miileeju arii ziemu.
bet tas atkal vaardos nav izsakaams - laikam jau esmu sirdsmeema. :)

esmu patiesi pateiciiga, ka man ir bijushi shie divi riiti. shie paargalviibas briisninji, kad esmu ljaavusi valju emocijaam. jo nu es atkal saaku domaat, vai jeedziigaak nav tomeer taa neaizrauties. shoriit viss ceelais baltums ir zudis. viss aizrautigais, prieciigais puukainums gulj zem gaajeeju kaajaam un automashiinu ritenjiem. un man gruuti naakas sev iestaastiit, ka nevajag vilkt paraleeles ar savu dziivi shajaa sakaraa...
taa tachu ir tikai rudens depresija - sakiet to man, luudzu, kaads!

man skjita, ka vieglaak ir no riita atvadiities ar apskaavienu vai vismaz smaidu... lai nav visa diena jaapavada ar sho netiikamo sajuutu - kaa smeldzoshss zobs, taa ne mirkli neliek mieru un visu laiku zemapzinja to atgaadina.

vai tieshaam TAS laiks bija tik iiss???