| |
[Jun. 28th, 2008|11:21 am] |
Šis tukšums mājās ir nomācošs. Kad bērni bija mazi, vienīgā doma bija kaut varētu izgulēties un kādu brīdi veltīt tikai sev. Tagad tas viss man ir - māja pieder tikai man un vīrietim - un man paliek bail no tā. Riebjas, ka bērni ir tik fiksi izauguši un ir jādomā ko darīt. Parasti 6dienas un 7dienas rītos bija nepārtraukts bardaks. Kamēr vieni ēda brokastis, citi jau gatavoja pusdienas, troksnis, arī 5stāvīgie, aizņemta vannasistaba, nu viss kā pienākas. Tagad viss tāds sterils, nu nav tā mana māja! Johaidī, lai nākamajā nedēļas nogalē visi būtu pie vietas, SAPRATĀT! |
|
|