| 12:22p |
Tikai nesaki mammai. Kuš.
Nu jau trīs dienas tikpat kā neēdu, nevaru aizmigt, man reibst galva un ir pazemināta temperatūra. Karsti. Aizgulējos. Pamostoties nodomāju:"Ja nepaspēju uz literatūru, tad neeju arī uz pārējām stundām!" Un es paliku mājās. Man ir slikti, es uztraucos. It kā sākās mēnešreizes, bet kaut kā pārāk maz un pārāk agri. Stress? Idiotisms - es domāju, ka tā var notikt tikai, kad jāraksta bakalauru un maģistru darbi.
Viegli pateikt:"Anet, neuztraucies, viss taču būs labi!"
Pagaidām man vienalga, kā būs, es redzu, kā ir!
Anete. |