Iedvesmojoties · no · brīnišķā

Pazīstamas sajūtas, varbūt citādu iemeslu dēļ, bet... gribas visu izlikt ārā, un to nevar nekā citādi, kā vien uz cilvēkiem, gribas viņiem uzkliegt, iekaustīt, pateikt, ka viņi neko nesaprot, rada visas problēmas, un tai pat laikā gribas tikt viņiem tuvāk, gribas kādu pievilkt klāt sev, pamodināt sajūtas, kas burbuļo aizmigušā vulkānā un gaida, līdz kāds to satricinās un pamodinās.

Vientulība ir kā hroniska slimība. No tās nemirst, to var uz brīdi aizmirst, lai pēc tam sajustu jo asāk un sāpīgāk.
/K. Neiburga/