Sveiki, draugi! Sen neesmu šeit izvērsusies savos rakstos, tādēļ,
ka nekam, nekā, nekur, nekad nav laika, bet domāju, ka pienācis laiks atkal
kaut ko mazliet padrukāt.
Nu tātad, es jau trešo reizi šogad esmu Itālijā. Jau atkal
citā vietā. Šoreiz tas viss man nāca negaidīti un pēdējā brīdī, bet nu es esmu šeit.
Tā viš i.
Jā, 21.11.10. 11:05 es, pēc 3 stundu gulēšanas (atkal krāmējos
pēdējā brīdī) izlidoju uz Romu, uz meistarklasēm. Šoreiz gandrīz visu ceļu nogulēju (njā, nav jau
brīnums :D). Baigi neērti vispār, bet nu neko darīt. Brīžos, kad pamodos vēroju
skatu ārā pa logu - burvīgas mākoņu gubas, viss bija balts noklāts ar mākoņiem,
izskatījās kā mīksta dūnu sega. Skaisti. :)
Šoreiz no lidmašīnas sanāca izkāpt mazliet citā lidostas vietā, tādēļ sanāca
izmest tādu lielāku līkumu, lai atrastu bagāžas saņemšanas vietu. :D Bet, kad
atradu - kā nācu, tā uzreiz arī dabūju somu.
Biju domājusi līdz centram ar vilcienu, bet noskaidroju, ka
līdz Sv. Čečīlijas akadēmijai diezgan sarežģīta tikšana pēc tam, tādēļ piemaksāju
mazliet vairāk un braucu kompānijā ar vāciešu baru un vēl kaut kādiem diviem ārzemniekiem
ar mini busiņu, kurš mani pieveda tieši pie pašām akadēmijas durvīm. Hahā.. bet
jautrība tād - tur bija ciet. Sazvanīt arī viņu nevarēja, tikai automātiskais
atbildētājs, uz manām iepriekšrakstītajām vēstulēm (kādas 3 vismaz) atbildējis
neviens nebija.. jautri. Un ārā nenormāli lija lietus un bija galīgi nejauks vējšs. Tā izskatījās, ka šajā laikā arī šeit cilvēku labākais draugs gandrīz kā Anglijā, ir lietussargs. :D Un tos lietussargus par visām varēm visiem, kam tāda nav, centās notirgot kaut kādi kārtējie apkārt staigājošie, uzbāzīgie čalīši. Man arī tika piedāvāts, kādas reizes 4 vismaz. :D
Tā nu es nolēmu, ka vajag meklēt kādu viesnīcu, kur pārlaist šo nakti, lai nav
jāvazājas apkārt ar tām lielajām , smagajām somām pa šitik šausmīgu laiku. Tur
pat netālu arī atradu vairākas viesnīcas, izvēlējos vienu, kurā man pat sanāca
nodiņģēt cenu (labi izvēlējos), jo šite viss ir šausmīgi dārgs. Un vēl Romas
centrs...
Man gadījās ļoti jauka kundze reģistratūrā, kura
noskaidroja, ka ir vēl otra vieta, kur tie organizatorkretīni ir apmetušies. Aizgāju
sameklēt autobusu ar kuru līdz turienei varētu aizbraukt, mazliet pafočēju (cik
nu tādā lietainā, tumšā laikā var), iegāju, nedaudz pasēdēju baznīcā (uz vienas
lielās ielas šeit bija veselas 4 :D), tad jau jutos mazliet labāk. Un kā par
nelaimi, mazu gabaliņu pirms viesnīcas nejauši aizķēros aiz pamatīgi izļodzītā,
šķībā bruģa un saplēsu sev zābaku. Un tas nemaz nebija forši. Man jau tā visas
kājas slapjas bija un tad palika vēl slapjākas.
Rīt, pēc tam, kad būšu noskaidrojusi, kas vispār notiek, sarunājusi, vai
tieku kaut kur uz savām procedūrām, ko man vajag balss saitēm un vai varu būt šeit
kādu laiciņu kā klausītājs, nākamais, kas jādara ir jānopērk stingras kurpes
vai zābaki, citādāk es šeit pārvietoties nekur vispār nevarēšu. :D
Viesnīcā izžāvējos, atpūtos, sakārtoju mazliet mantas, papļāpāju
ar Andu, paspriedelējām par dzīvi un par to, ka "uz to mums atkal jāiedzer"
un beidzot sanāca NORMĀLI (bez nekādas mātes
un citu traucēkļu klātbūtnes) parunāt ar Ilončiku, pēc šausmīgi ilgiem laikiem.
:)) Sarunāju ar Mandy rīt tikšanos, ceru, ka atradīšu pareizo vietu. :D
Tā ka, man te iet diezgan interesanti un jautri. Īstas
nojausmas, kā lai tiek rītdien līdz Auditorium Parco della Musica man nav, bet
nu gaaan jau kaut kā. :D
Current Mood: |
itālisks :D |