laiks @ : Jauns ieraksts. Par alkoholu.
Šī sieviešu izdomātā dzira, kā dažreiz gadās, pārvērš cilvēku par dzīvniecisku būtni bez jebkādas kaut nedaudz loģiskas spriešanas spējām. Un te, lūk, viens stāsts no pēdējās balles.
Kā tas nereti gadās, viss sākās ar mēģinājumu braukt reibumā. Šis jēgu pārdzērušais džeks, patiesībā pat mans draugs, sadomājās, ka nez kur nu tagad jābrauc. Takā pats arī nebiju nekāds eņģelītis, jo biju utilizējis savu devu kalorijām paārbagātā dzēriena, tad man bij pofig, ja viņš prātīgi brauc. Nu nebrauca prātīgi. Un vienbrīd, kad pēc trikiem pa stāvlaukumu šis apstājās, ar māsīcu devāmies atrunāt varoni no braukšanas. Mūsu plāns, lõģiski, pilnībā izgāzās. Bet, ar nelielu spēka pielietošanun un gandrīz dabūšanu pa seju, atslēgas izdevās atņemt. Nu, un takā čalim pēc atslēgu nenosargāšanas bija pagaisis jumts, viņš norāvu daļu paneļa zem stūres, domājot iedarbināt auto ar vadiem, kas loģiski neizdevās, un tad nu viņš metās izgāzt dusmas uz savu tikko pieskrējušo draudzeni, kura īsti nebija mierā, ka tiek lauzta tomēr arī viņas mašīna. Pēc asas vārdu pārmaiņas, varonis centās ar dūri pieveikt sānu stiklu. Stikls uzvarēja, bet mūsu tēls dabūja uztūkušu dūri. Tas viņam arī ļoti nepatika, un pēc dažiem spērieniem pa auto, trikmeistars atrada pieveicamāku mērķi spēka demonstrēšanai- jau minēto draudzeni, kura, protams vēl arvien bija manāmi neapmierināta ar mašīnas demolēšanas mēģinājumiem. Jandāliņš bija nokaitēts līdz baltkvēlei. Tad nu lūk, puika draudzeni pagrūda, kas, savukārt ļoti neapmierināja mani un es, kā jau labi audzināts :) jaunietis, nogrūdu zemē čali. Kamēr šis cēlās augšā, pieskrēja varoņa dūšīgais draugs, cenšoties aizstāvēt pudeles brāli. Pēc manis pagrūšanas, vairs ilgi negaidīju un sekoja sitiens pa seju, kā rezultātā kritiens. Pa šo laiku pirmais gulošais jau bija augšā, un nemaz ne aizdomīgi :), slāja manā virzienā. Un te nu vienu no savām sliktajām īpašībām nodemonstrēja māsīca, kurai ir netikums līst pa vidu kautiņos. Viņu arī nogrūda. Atkal, manuprāt loģiska, darbība no manas puses- pieskāriens sejai. Atkal kritiens. Tagad jau abi bračkas reizē dodas virsū. Biju gan nedaudz pārsteigts, kad šāds negaisa mākonis nāk virsū, un neviens nenāk palīgā. Bet tas, laikam jau, saprotams, jo visi savējie, visi visiem draugi.
Daudz nedomāju, ko darīt un instinktīvi pagrūdu dūšīgāko, un otram uzreiz pa seju. Šoferītis guļ, savukārt es, laikam jau afekta stāvoklī esot, iesperu viņam pa kuņģi, par ko vēlāk gan nedaudz pārdzīvoju.
Mēģinu trāpīt arī dūšīgajam, bet viņš kā kungfu-panda izvairās. Tā arī mana vicināšanās aiziet pa vējam. Četri sitieni, visi garām :). Un te, beidzot, mūs izšķīra skatītāji. Devos ar meitenām patālāk no notikuma vietas. Viņas raud, ir šokā, ka savējie džeki var tā izrīkoties u.t.t.
Paiet dažas minūtes, kamēr gulošais braucējs, kuram iespēru, atjēdzās. Un atkal nāk mums virsū. Nu jau zb. Cik bija iekšā, ,triecu viņam pa seju, kā rezultāts- asiņojoša seja. Tagad brašulis beidzot saprata, ka ir bezjēdzīgi šo lietu turpināt, un devās prom naktī melnajā.
Šādi, lūk, kļuvu par tā vakara lielo varoni :D. Un nākamjā dienā abi cīkstoņi atbrauca pie manis, salīgām mieru, atkal bijām bračkas un pievērsāmies kam?- Protams, visa ļaunuma saknes- alkohola iznīcināšnai :).
Šī sieviešu izdomātā dzira, kā dažreiz gadās, pārvērš cilvēku par dzīvniecisku būtni bez jebkādas kaut nedaudz loģiskas spriešanas spējām. Un te, lūk, viens stāsts no pēdējās balles.
Kā tas nereti gadās, viss sākās ar mēģinājumu braukt reibumā. Šis jēgu pārdzērušais džeks, patiesībā pat mans draugs, sadomājās, ka nez kur nu tagad jābrauc. Takā pats arī nebiju nekāds eņģelītis, jo biju utilizējis savu devu kalorijām paārbagātā dzēriena, tad man bij pofig, ja viņš prātīgi brauc. Nu nebrauca prātīgi. Un vienbrīd, kad pēc trikiem pa stāvlaukumu šis apstājās, ar māsīcu devāmies atrunāt varoni no braukšanas. Mūsu plāns, lõģiski, pilnībā izgāzās. Bet, ar nelielu spēka pielietošanun un gandrīz dabūšanu pa seju, atslēgas izdevās atņemt. Nu, un takā čalim pēc atslēgu nenosargāšanas bija pagaisis jumts, viņš norāvu daļu paneļa zem stūres, domājot iedarbināt auto ar vadiem, kas loģiski neizdevās, un tad nu viņš metās izgāzt dusmas uz savu tikko pieskrējušo draudzeni, kura īsti nebija mierā, ka tiek lauzta tomēr arī viņas mašīna. Pēc asas vārdu pārmaiņas, varonis centās ar dūri pieveikt sānu stiklu. Stikls uzvarēja, bet mūsu tēls dabūja uztūkušu dūri. Tas viņam arī ļoti nepatika, un pēc dažiem spērieniem pa auto, trikmeistars atrada pieveicamāku mērķi spēka demonstrēšanai- jau minēto draudzeni, kura, protams vēl arvien bija manāmi neapmierināta ar mašīnas demolēšanas mēģinājumiem. Jandāliņš bija nokaitēts līdz baltkvēlei. Tad nu lūk, puika draudzeni pagrūda, kas, savukārt ļoti neapmierināja mani un es, kā jau labi audzināts :) jaunietis, nogrūdu zemē čali. Kamēr šis cēlās augšā, pieskrēja varoņa dūšīgais draugs, cenšoties aizstāvēt pudeles brāli. Pēc manis pagrūšanas, vairs ilgi negaidīju un sekoja sitiens pa seju, kā rezultātā kritiens. Pa šo laiku pirmais gulošais jau bija augšā, un nemaz ne aizdomīgi :), slāja manā virzienā. Un te nu vienu no savām sliktajām īpašībām nodemonstrēja māsīca, kurai ir netikums līst pa vidu kautiņos. Viņu arī nogrūda. Atkal, manuprāt loģiska, darbība no manas puses- pieskāriens sejai. Atkal kritiens. Tagad jau abi bračkas reizē dodas virsū. Biju gan nedaudz pārsteigts, kad šāds negaisa mākonis nāk virsū, un neviens nenāk palīgā. Bet tas, laikam jau, saprotams, jo visi savējie, visi visiem draugi.
Daudz nedomāju, ko darīt un instinktīvi pagrūdu dūšīgāko, un otram uzreiz pa seju. Šoferītis guļ, savukārt es, laikam jau afekta stāvoklī esot, iesperu viņam pa kuņģi, par ko vēlāk gan nedaudz pārdzīvoju.
Mēģinu trāpīt arī dūšīgajam, bet viņš kā kungfu-panda izvairās. Tā arī mana vicināšanās aiziet pa vējam. Četri sitieni, visi garām :). Un te, beidzot, mūs izšķīra skatītāji. Devos ar meitenām patālāk no notikuma vietas. Viņas raud, ir šokā, ka savējie džeki var tā izrīkoties u.t.t.
Paiet dažas minūtes, kamēr gulošais braucējs, kuram iespēru, atjēdzās. Un atkal nāk mums virsū. Nu jau zb. Cik bija iekšā, ,triecu viņam pa seju, kā rezultāts- asiņojoša seja. Tagad brašulis beidzot saprata, ka ir bezjēdzīgi šo lietu turpināt, un devās prom naktī melnajā.
Šādi, lūk, kļuvu par tā vakara lielo varoni :D. Un nākamjā dienā abi cīkstoņi atbrauca pie manis, salīgām mieru, atkal bijām bračkas un pievērsāmies kam?- Protams, visa ļaunuma saknes- alkohola iznīcināšnai :).