laiks

laiks @ 08:34 am: Tiēšī tā- nebūtu ne ļaunuma, ne labuma. Bet šīs īpašības, manuprāt, cilvēks nav izdomājis, bet gan konstatējis kā faktu. Kā faktu tai pasaulei, kam par asi kalpo šis pats cilvēks.
Vispār jau es neesmu tik attīstīts, lai spriedelētu par tādām lietām. Ļoti daudzi pasaules gudrie par to ir domājuši- un līdz galam tā arī neizdomājuši.
Bet tomēr...
Cilvēks ir labs tad, kad rūpējas par savu ģimeni ? Bet kur tad paliek visi pārējie apkārtējie? Viņu acīs, iespējams, viņš nemaz nav tik labs, jo var paņemt kaut ko no apkārtējiem, lai ziedotu to ģimenei...?
VAi viņš ir labs, domājot par visiem apkārtējiem ?- šajā gadījumā viņš, iespējams, nebūs tas labākais cilvēks saviem tuviniekiem, jo viņa uzmanība netiks pietiekamā mērā veltīta ģīmenei... !?
Nevar, arī Tev nepiekrist, Izomerija, bet līdz galam gan negribu tam piekrist.
PAr šo lietu varētu debatēt līdz pat nonākšanai trako kreklā ;);):)