lago

Vakar paliku bez 2 zobiem. Visu cieņu zobu dakterim, ka tik jautri mani vedināja uz citām domām un ka praktiski neko nejutu. Protams, atteicos no iespējas zobus paturēt par piemiņu. :)
Rīt lielā diena - dzelži būs mutē un jātur tie būs līdz gadam - ātrāk tikšu pie taisniem zobiem, nekā biju iedomājusies! :)
Šodien cerīgāks skats uz attiecībām, jo vakar tiešām neko nesapratu un pat sirds sāpēja, iedomājoties vien, ka viņš pateiks "man nepieciešams laiks pārdomām"... jo mana pieredze rāda, ka turpinājuma tai gadījumā kaut kā nav...
Ir cilvēki, kurus vienkārši nevēlos pazaudēt!
Tāpat, vakar lielāko dienas daļu noslinkoju, lasīju Mazo princi un pēc tam bija tādas sajūtas... Tā grāmata ietekmē...
Un šorīt pamodos ar cerību, ka viss nostāsies savās vietās un būs labi un vēl labāk, bez "gan jau".
Šobrīd galīgi neesmu gatava padoties!

Pēc mierīgi pavadītās nedēļa snogale, mierīgi ieplūstu jaunā nedēļā... tikpat mierīgi nolemjot, ka man nekas nebūs par grūtu, ka ir tik dumi domāt, ka netikšu ar kaut ko galā! Galu galā - es pat dažas lietas, kuras jau sākumā norakstu uz "ai, nezinu" vai "būs grūti", neesmu pieredzējusi! Stulbi tas ir!

Jāskrien darbos... doma aprāvās..

Pieķēru sevi pie domas, ka vienmēr no attiecībām vēlos vairāk, nekā uz doto brīdi ir... Kaut kā nemanot domas vienmēr aizplūst tālā nākotnē. Līdz ar to - jūtu vilšanos, ja tā nenotiek.
Nu tad - priekš kam man tādas domas?
Vakar "mežāzis ar mežāzi" izrunājāmies un nonācām pie secinājuma... Tā bija kā atklāsme! Un, jā, esam ļoti līdzīgas... Un tas, kas notiek mūsu sieviešu galvās, ir līdzīgi... Bija pienācis laiks analīzei, kas ieviesa mieru! Jo šad tad der saprast, ka nevajag "tagad" noniecināt tiktāl, ka tā vairs nemaz nav... un tas ir rezultāts tam, ka domā par pagātni un nākotni.
Līdz ar to - analīze turpinās un, neņemot vērā to, ka vēl joprojām neesmu pamodusies, velk uz kašķi (bet kauties negribas), sajūtas palika labākas no lēmuma neprasīt vairāk par to, ko šobrīd spēj dot!
Jā, jāsteidzas nekur nav!
Un pēcpusdiena ar viņu jūrmalā bija burvīga! Pagaidām viss ir lieliski! Ko vēl vairāk var vēlēties? Protams - var.. kā jau cilvēka dabā iestādīts. Neskriet pa priekšu - tā tas saucas!
Un tas, ka esmu ieķērusies - tas, lai paliek noslēpums... kam - vēl izdomāšu!

Ja man dota pusstunda... kur lai, iekļaujoties šai laikā, var iegādāties peldkostīmu?

Apnikuši neatbildētie zvani. Tas man liek uztraukties! Bet nu, kā saka "kusties uz priekšu!"
Ja reiz neiet, tad neiet, ja? Nu nekas - pārrakstam scenāriju un sākam visu no jauna!

Darbā visbriesmīgākā ir pēdējā pusstunda!

Nogurums - pārāk skraidelīga diena. Šodien plānā solārijs un mājas miers! Tikšanās pārceļas uz rītdienas vakaru/nakti!

P.S. Smieklīgi ir tie, kas saka, ka smēķē tikai paretam un pieskaita sevi pie praktiski nesmēķētājiem! :)

Balanss! Un VIŅŠ...! Un pateicība.

Īstenībā ir tik vienkārši būt laimīgai! Un vienkārši ir būt mierīgai!

Ir tik labi!!! :)))