lago

Es nezinu, ko gribu. Varbūt vēlos par daudz. Varbūt neuzticos. Varbūt baidos. Nezinu.

Līdz ar to, iespējams, izturos netaisni.

A ko man darīt?

Varbūt šitā visa padarīšana iz kautkādas nervu saiešanas īssavienojumā. Vai kaut kā tml-īdzīgi?!
Nu labi, šodien ir tik mierīgi, ka var pat loģiski padomāt.

1) par to, kas notika šajā nedēļas nogalē, kur tas novedīs, vai man to vajag utt...
2) par to, ka veselu nedēļu izolējos no tuvākajiem cilvēkiem, kaut gan satikt viņus gribās ļoti, bet ķermenis to tik vine prasa kā miegu;
3) par to, ka strauji tuvojas pavasaris;
4) par to, ka beidzot nopirku jaunas bikses!:)

Īstenībā, makten daudz laika aizņem esība miegā. Bet, pārējā laikā - tādas savādas, dīvaini lipīgas skumjas. Tāda vilkšana pie kāda.
Nu ja, var jau būt, ka es sevi mānu... Vai arī esmu atradusi no tāda veida uzmanības.

Un tas, ka bezpalīdzīgi varu noraudzīties, kā cilvēks netiek ar sevi galā. Vienīgais, ko es varētu izdarīt - izvākties, kamēr vēl nav par vēlu, jo pašlaik nekā cita nespēju izdomāt.

Vīrieši ir daudz vājāki. Simt punkti! Daudz, daudz!

Ja šokolādi ēd par daudz, tā sāk negaršot - uz to brīdi. Par saldu!

Man ir vīrietis par ko domāt. Vīrietis, pie kā atgriezties. Bet šobrīd nolemtības sajūta, ka tas viss bija tikai ļauns sapnis. Nu nez, varbūt, ka bija arī!
Nezin kāpēc pedējā laikā grūti būt vienai.

Es jūtos tik sūdīgi. Un skumji. Un vispār...

Bet visam pāri - svētlaimība! Debesis. Prieks. Kaut kur dziļi, dziļi...

Nu jā. Esmu atpakaļ no nedēļas nogales. Tiesa, tā ievilkās... Bet... Es jau vispār gribēju, lai tā turpinātos ilgi, ilgi..

Nu, nekas! Kādreiz...

Dzīve ir brīnumaina! Dzīve ir brīnums!

Gan kādreiz padalīšos!
Jo pašlaik tas viss ir tikai man! Lai ir ko šonakt sapņot:))

pazuud zelta gredzens...
nejaushiiba?

ja sudraba atradaas tur, kur vinju noliku vakar vakaraa?

Ir tikai tveice...

Ir tikai rītdiena!