lago

Ir slimības dulnums galvā, sliktas dūšas sajūta vēderā, galvā šad tad iedur adatiņa un acis līp ciet! Viss kā nākas,vai ne?

Bet! Tai pat laikā jāatgūst sirdsapziņas miers...

Viņš atkal ir tālu prom. Es atkal esmu tālu prom.
Viņš ir ^TUR. Un es esmu _TE...

Un, šajā nedēļas nogalē mums ir kopīga jubileja! Tagad tikai - braukt vai nebraukt? Vai labāk pa pastu aizsūtīt savu apliecinājumu???...
Kā būtu labāk? Es pati vai kastīte ar kaut ko mīļu?

Shodien es vienkaarshi nespeeju dabuut paar luupaam - es Tevi miilu. Varbuut diena taada. Varbuut...
Vinjsh jautaaja "Vai tu mani miili?", es pakluseeju un atbildeeju "Neteikshu".
Vinjsh "Nesaki arii"..

Kaa lai ieskaidro cilveekam, ka es nedusmojos? Ka vienkaarshi negribas runaat? Vai arii, ka garastaavoklis saplok, jo neesmu izguleejusies?
Ai, siikumi, siikumi...

Dazhreiz sirds ir pilna, bet izteikt neko nevar. Paar luupaam neko nevar dabuut. Kaapeec taa?

P.S. Varbuut, arii, es vinjam esmu apnikusi, varbuut par ilgu... Bet shodien jau braucu prom.

Esmu saauksteejusies, gaidot, kad mani pienjems uz darba interviju, jo... nebija uzgaidaamaas telpas... un vairaak nekaa pusstundu klainjoju apkaart Elizabetes ielai, lai nenokliistu...

Nu, un shodien esmu iesnu, shkjavu varaa...

Es nezinu, vai buutu pareizi shodien satikties ar honeybee un Kikoni, lai dotu iepseeju vinjiem aplipinaties!

Domaaju, ka kaadu citu reizi, labi? Es zvaniishu. Bet pashlaik tikai un vieniigi - aaaapchiiiii...

Atkal paredzams maajupceljsh un laicinjsh vienatnee...

Bet, nekas, jo atkal-redzeeshanaas buus driiz.

Un, pashlaik vinjsh ir tepat. Un es esmu tepat!

Agri modos. Iees nekonevareeju. Iedzeeru kafiju, izmazgaaju zobus un biju gatava Riigai. Mazliet.

Uzzimeetaa virieshakarte, kaa un kur man jaaiet bija nofotograafeeta galvaa. Bet tas jau neko neliidzeeja - taapataam aizgaaju par taalu. Liidz sapratu, ka kaut kas nav taa... Uzrunaaju pirmo pretimnaaceeju, kas tobriid man tuvojaas. Vinjam bija karte, atradaam iisto ielu un tad es skaidri redzeeju, ka esmu par taalu...
Gaajaam kopaa atpakalj,kaads gabalinjsh mums bija jaaiet kopiigi. Pateicos par paliidziibu un turpinaaju savu celju ielaa, kuraa vajadzeeja. ierados laikaa. Mazliet saskreejusies. Bet laikaa.

Parakstiijos par ierashanos, ierakstiiju vakanci, uz kuru kandideeju... Un, tiesa gan, peec noteiktaa laika, tomeer saakaas testa pildiishana.
Es nejutu neko.Biju mieriiga. Biju veesa. Ieprieksh jau biju satraukusies, bet tas bija lielais satraukums par visu. Un tobriid, kad rakstiiju iisto testu biju mieriiga.

Pietruuka laika. Izpildiiju, cik vareeja un peedeejaas piecaas minuutees steidzu pildiit palikushos uzdevumus. Peedeejaas sekumdees vienkaarshi sakjekseeju uzlabu laimi.

Es biju pienjeemusi nostaadni - ja liktens buus leemis...

Biju laimiiga, atvieglota, kad izgaaju no taa eekas. Ka viss jau aiz muguras. Kaa buus taa buus... Zvaniiju viirietim, zvaniiju mammai...

Seedos pirmajaa autobusaa atpakalj pie viiriesha. Man veicaas,nebija jaagaida ilgi.

Peec paaris stundaam man zvana sveshs numurs. Domaaju kaadu citu un padomaa jau bija ikdienishkjs sveiciens.
Tas bija par testu "Linda?... Sheit no P&G... Par shodienas testu... J'us vinju esat nokaartojusi veiksmiigi..." :) jaa, tas bija labs jaunums. Ne jau taapeec,ka es atkal sacereetos pardarbu (kaut gan ljoti vinju veelos!), bet taapeec,ka tas bija labs jaunums tieshi man. Ka es vinju nokaartoju. Ka man piemiit dabiskaa, logjiskaa domaashana:))))
Protams, neuzzinaashu, cik daudz atbildeju pareizi un kas man bija nepareizi, tomeer... Ir labi, ka zinu, ka es speeju...Ka esmu vieda, gudra... uttt:) (ak, shii sevis slavinaashana :D)

Piektdien atkal braukshu uz Riigu. Shoreiz jau - naakoshais solis - paarrunas. Iespeejams, peec piektdienas tad arii uzzinaashu, vai esmu ieguvusi, to ko veelos... vai nee...

Bet, galvenais, lai nav lomkas. Lai atkal nav punjkju un asaru. Lai atkal viss nesakaapj tik daudz, tik siikumaini daudz.. Jo tad es nespeeju atveerties, nespeeju runaat... Nee - taa nebuus!

Nu taa...

Nee, studentu literaarais zhurnaals "Vaarti" manus darbus nepublicees.
No taa secinu, ka tie nav deriigi. Saapiigi.
Mani darbi nekad netiks publiceeti.
Manii ir nolemtiiba.
Es niikstu.
Zheel.


P.S. Shkjeit, esmu nekam nederiiga rakstniece. Jaa, apreizi, es nemaz neesmu rakstniece, nekad nebuushu!!!!!!!!!!

Parunaasim atkal par miilestiibu?

Tagad visu laiku praataa atceros rindinju iz Muulenruuzhas "The greatest thing what we can do is - to love and be loved in return!"

Ah...:)
-----------------------------------------------------------------
Kaut kur dzird pulkstenja tikshkjus. Man maajaas taa nav, jo mums visi ir elektroniskie. Iisteniibaa, ir jauki taa seedeet un klausiities,ka kaut kur tikshkj... Taa savaa veidaa izbaudot klusumu.
Beerni nolikti guleet, viirietis savaas dariishanaas - ir laiks padomaat. Ir laiks sev. T.i. - man!:)

Mazliet uztraucos par riitdienas testu. Es tik ljoti veelos to darbu! Ljoti! Luudzu, njemiet mani darbaa! Es pieraadiishu, ka esmu ljoti labs darbinieks! Speejiigs darbinieks. Tikai - nelieciet man pildiit testus, jo es no procentiem neko vairs nesaprotu. Neatceros! Ak, luudzu! Darba deveeji. Miiljie cilveeki! Esiet cilveeciigi, dodiet man sho iespeeju, lai varu saakt buuveet pati savu dziivi! Lai varu saakt dziivot taa, kaa manai sirdij nepiecieshams!
Nu, labi! Gan vinji sadzirdeeja:))))