lago

Iespējamības:
1-kārt: drīz pārvākšos uz Rīgu, ja samierināšos ar dažām neērtībām. Piektdien eju skatīties iespējamo dzīves vietu.
2-kārt: pēc Ziemassvētkiem došos prom, lai gan šo es vēl kārtīgi pārdomāšu, baida tas, ka bērns neatpazīs un vai man vispār nepieciešams kaut kur doties, ja nu vienīgi ekskursijā un ciemos;
3-kārt: liela vēlme uzsmēķēt, bet doma, priekš kam, liek apstāties, atmetīšu? slinkumam tomēr ir arī labā puse... vismaz vienā gadījumā! :) kaut gan - labāk uzsmēķēšu, savādāk visu laiku jādīdās!!!

Uz slimības lapas. Un nav patīkami.
Patīkami tikai pavadīt laiku kopā ar bērnu. Un domāt vai neiet prom no darba, lai būtu kopā visu laiku... Tādas neķītras domas, kas pie laba gala nevedīs! Vismaz - ne pie pārtikušā gala...

Un sirdi nejūtu, tukšums.
Un katru dienu sāp.
Un kuņģis saraujas katru reizi, skatoties romantiskos kino...
Sviestā iešanas laiks?

nekavējoties

Slimības lapa. Braukšu uz Valmieru, vēl pa ceļam savākšu savas mantas.
Dzīvoklis vēl meklējas.
Sapratu, ka labi, ka aizgāju, jo TAS tiešām nekad nebeigtos.
Jāatgūst identitāte!

P.S. Varbūt cilvēki iegūst sava veida mierinājumu, ja citi kļūst slikti, slinki utt. viņu acīs. Brīnumainā kārtā par manu ģimeni ļoti daudzi tik perfekti zina visu, ka "prieks"!

Ā, jā..

Spļāviens sejā teikum: "Jūsu ģimenes pazīme ir šķiršanās...", jo visi uzreiz...

Kaut kas makten apmēram līdzīgs.

Nekā nebija! ES ŅEMŠU SLIMĪBAS LAPU!!!

Lai sameklētu dzīvokli, vispirms jāsajūk prātā!!! Te jau vispār nav izvēles! Vienkārši jāsajūk! Ar vai bez lupatu lellēm Katrīnām! Riebīgi! Žēl, ka man par to nemaksā.

Un, protams, situāciju "atvieglina" iesnas, šķavas, klepus... Nu, paldies, Vēja Māt, ka iepūti man tā, ka tagad esmu slima!
Un pats riebīgākais, ka nevaru atļauties slimot!

Labi, patērēšu jau tā niecīgo budžetu un iešu iedzert ikrīta kafiju un bezgaršas kūkas (iesnas pārņēmušas garšas kārpiņas).

Labu apetīti!