lago

Patīkams satraukums - pat stunda mepagāja līdz atradu vajadzīgo draiveri. Un acis pavingrināju, cenšoties saskatīt pareizos ciparus uz mātes plates. Jauna pieredze draiveru meklēšanā. Nu, uzsitu sev uz pleca.

Tātad - rīt doties uz pasākumu vai sākt remontu vai ...

Šodien kaut kā mierīgāk. Nezinu vai labāk.. Toties miegs mācas virsū kā tāds vājprātīgais.

Svilst ausis!

Sēžu pretī datoram un bimbāju. Nav palicis vairs nekā!

Ak, manu maitiņ! Kā gan sirds ilgojas pēc tevis!

Atradu dzīvojamo platību, bet tur remonts jātaisa. Es pat nezinu - ar ko sākt. Ar tapešu iegādi? Ko, kā, kas, ar ko?....

Šodien tāda svētku noskaņa. Daudz maz steidzamie darbi apdarīti un var iemalkot baltvīnu par godu jaukajam Mārim! :)
Nopirku kurpes. Pat iedomātie snevarēju, ka Rīga sveikalos mēdz būt tik daudz kurpju, uz kurām pat skatīties negribas! Ne tikai cenas dēļ! Bet nu, tomēr atradu, steidzami vajadzēja un atradu. Par to prieks! Vienīgais - nopirku sarkanas nike zeķītes. Cena - vājprātīga priekš zeķēm kā tādām. Pirmā un pēdējā reize mūžā, ja nekļūšu makten bagāta.
Vecam vīram cepurē iemetu latu. Viņš pēc alkoholiķa neizskatījās. Šoreiz man nebija žēl. Viņš, nokārtu galvu stāvēja... Tāds kā sakaunējies.. Palika žēl cilvēka. Tā - ne ļauni žēl.
Tāda ir piektdiena.

Šodien vakarā gaidāmas vairākas satikšanās.. Ar draudzenīti, kas palīdzēja atrastdzīvesvietu, ar dzīvokļa saimnieku, ar nepazīstamu melnādaino, kas uzaicināja mani uz kino... Plus vēl, pēc vakardienas pirmās dienas pēc slimošanas tik daudz darba, ka sajūta - jūkoša!Plus vēl pasākums par godu Māru dienai!:) Jauna kredītkarte un jaunas sajūtas!

Vakardienas īss kopsavilkums:
1. Nogulēju darbu, skrējuno mājas, stopēju, nostopēju, aizveda mani līdz Maskavas forštatei, pieturai, pa ceļam izrunājām čuts ne visu dzīvi! Paldies Viktoram! :)
2. Daudzi priecājās par manu atkal-atgriešanos, apsargs pajautāja parādīt apliecību, darba ļo-o-o-oti daudz.
3.Sajūtas - super! Ka visu nakti nevarēju iemigt. Un koda nežēlīgi stulba blusa, kas, šķiet, piekusa ap rītu! Nāk miegs.

IR OK!

Varu teikt tikai vienu - VIENA.

... vakar VIŅŠ zvanīja un teica, ka jau kopā ar CITU un nedēļas nogalē domā doties izbraucienā uz Stoholmu (kur gan bija stoholma tad, kad MĒS bijām kopā?)! Un tai pat laikā, kad VIŅŠ devās pie VIŅAS, VIŅŠ jautāja vai ES tiešām neatgriezīšos un, ka MAN ir laiks līdz 19:00 vēl visu kārtīgi izdomāt!
Būdams kopā ar CITU, VIŅŠ vēlas, lai ES atgriežos, lai gan MANI pilnībā neciena un neieklausās MANĪ... Vai tā ir sava veida dīvainība?

Vakar pasūtīju aktīvo karti. Nezinu gan vai maz vajadzēja, bet vismaz zinu, ka rēķini tiks nomaksāti un ja nu galīgi kas, ir varianti... Jūtos kā no jauna piedzimusi, lai gan vakar tiku iznīcināta pilnībā. Un vēl jautājums "tu maz ko jūti pret mani?".. bet protams, ka vairs neko nejūtu... pats izdarīja kontrol-šāvienu un vēl kaut ko cer. Nu bet, kā lai paskaidro cilvēkam, ka vārdi nogalina ātrāk, straujāk un sāpīgāk?

Atpakaļceļa nav!
Vilciens ir aizgājis!
Laiks ir iztecējis!
..