Vakar noskatiijos piedzeerushu meitenju dejaa un man palika skumji. Taapeec, ka arii gribeejaas dzert. Bet apjautu, ka esmu varenaaka par vienu no vinjaam, jo vinja bija muljkjiiga!:)) Un paaraak daudz un skalji smeejaas. Iespeejams, ka taa ir skaudiiba... Bet man nepiemiit shii iipashiiba. Varbuut saakusi ieperinaaties?
Bet varbuut arii tieshi otraadi. Varbuut liidz ar to es zaudeeju!
Ja Tevi tas vilina, pamēģini apstākļos, kuros tas nav bīstami, un tad izdomā, vai Tu to tiešām gribi. Visā ir sava jēga... Ja ļausi augt vēlmei, tā izlauzīsies daudz neprātīgākā rīcībā vēlāk...
Par to varenumu... Man, visticamaakais, bija zheel. Zheelums nevis vareniiba. Par to, ka taa meitene riikojas tik muljkjiigi un nevalda paar sevi! Jo man svariigi tas, lai es speetu valdiit paar sevi. Lai mans kjermenis pakljautos man, nevis es kjermenim!