Meditācija
Sakrustotas kājas,
aizvērtas acis.
Saliektas rokas,
taisna mugura.
Dungoju dziesmiņu...
Vai tas noziimee, ka meditēju?
Plakanā dzīves uztvere. Es redzu, ko tu nodari. Es jūtu, ko tu redzi. Es redzu, ko tu saki. Bet es tevi nepazīstu. Un man nav bail, ka pazīšu. Es to nemaz negribu. Jo tu esi plakana. Svītra uz kopējā fona.
Bet dzīve nav svītra uz baltas lapas. Tas ir pierādīts. Manā lapā.
aizvērtas acis.
Saliektas rokas,
taisna mugura.
Dungoju dziesmiņu...
Vai tas noziimee, ka meditēju?
Plakanā dzīves uztvere. Es redzu, ko tu nodari. Es jūtu, ko tu redzi. Es redzu, ko tu saki. Bet es tevi nepazīstu. Un man nav bail, ka pazīšu. Es to nemaz negribu. Jo tu esi plakana. Svītra uz kopējā fona.
Bet dzīve nav svītra uz baltas lapas. Tas ir pierādīts. Manā lapā.
Man patik skatities krasu mudzhekli un redzet to, ko es redzu. Man patik saskatit linijas kaut ko... Kas, iespejams, man ir tuvs un mani raksturo. Bet ne visiem dota tada uztvere. Man teica, ka man ir trisdimensionala uztvere. Labi vai slikti, bet man ta teica.
Tass bildes, kuras viss ir skaidrs, kuraas irtas kakjiitis, zakjiitis, pukjiites, taas arii ir skaistas. Bet taas priecee acis. Es uzskatu, ka abstraktaa maaksla priecee dveeseli! Un savaa veidaa attiista to.