lago

nav elpas
nav glastu
nav sejas.
tur aizkalnē slēpjas
pāridarījums.

ak, svētais,
pieliec savu pirkstu manām lūpām,
apgaismo dvēseles spoguli
dziļi iekrīti manī,
iekrīti, lai es varētu
celties!

līdz ar sauli,
līdz ar kailu vēja auru,
līdz ar jaunu paaudzi,
celties un vairs nekad,
nekad, nekad...
nekrist
atpakaļ lejā!