lago

viss ir skaists un mierīgs, mīļs un pūkains, kamēr kāds ko nesaplēš.. kamēr osiņas netiek norautas, diedziņi izvilkti un sirsniņas sagraizītas.. kamēr cerības netiek nomestas zemē un saņurcītas un tā tālāk..

sen atpakaļ uztamborēju spilvendrānas pusi. šodien vēljoprojām ir tikai spilvendrāna puse. sen atpakaļ meklēju idejas zeķēm un cimdiem, bet sen atpakaļ tās pazuda.

šodien spīd saule, bet es sēžu te, saskaitīju kapeikas un piezagās slinkums. kafija bez piena un variantu, ko taisīt pusdienās arī nav.

es lūdzu saules enerģiju. un lūdzu samainīt negatīvo pret gatīvo. un domāju, kuras attiecības ir neatrisinātas un traucē un kas ir nepateikts un sakrājies kaklā..

esmu tas, kas iesāk darīt vairākas lietas reizē, mācos palēlinājumu un pabeigt vienu. bet prāts ir tas, kas sēžot jau izdomājis, kas būs nākamais un kā šis izdomā, tā rokas jau met nost pirmo un ķeras klāt otrajam. bik haotiski.

un tikpat - ir lietas, par kurām moka sirdsapziņas pārmetumi, jo nevaru pateikt, ko gribas. bet vainas sajūtas nav!