Sintakse
Eju, bet nejuutu. Un taa uzrakstu domas. Liidz apniik, ka nespeeju taas atpaziit!
Vai kakls var sapeet no matracha puushanas?
Shodien es vairs nebuushu. Manis nebuus. Es ieshu - tur... Kur vareetu buut sapnji!
Katru reizi, kad domaaju, ko es veeleetos redzeet sapnii - tas ir pirms aizmigshanas - neredzu neko. Vai arii neatceros! Vai tas ir godiigi?
Apaatija - taa mani sauc shodien, sauca vakar. Un es tikai muljkjiigi ceru, ka nesauks riit!
Vai kakls var sapeet no matracha puushanas?
Shodien es vairs nebuushu. Manis nebuus. Es ieshu - tur... Kur vareetu buut sapnji!
Katru reizi, kad domaaju, ko es veeleetos redzeet sapnii - tas ir pirms aizmigshanas - neredzu neko. Vai arii neatceros! Vai tas ir godiigi?
Apaatija - taa mani sauc shodien, sauca vakar. Un es tikai muljkjiigi ceru, ka nesauks riit!
mani sapņi ir krāsaini, reāli, es tos izjūtu, pārāk sīki atceros - bet es murgoju... vai godīgi? :) (vienīgā pozitīvā lieta - pamosties un apzināties, ka tas bija sapnis)
dod sev jaunu vārdu un ej ķert vēju... caur gribaspēku, caur slinkumu, caur nespēju.... dzīvības sirdspuksti....
Re:
aiz kalniem veeleejos sleepties,
liidz atcereejos,
ka celjsh ir netaisns un liekts.
Es dodu sev jaunu vaardu
pieradums rinjkjus met.
es zinu, ak laimiigie vaarti,
kas atveerti saulee ved!
Es tencinu veeja aurus,
ka tie pret muuri nu skrien
it kaa par manaam skumjaam
tas atriebties veeleetos.
Es - nelokaams rasas piliens,
uz muguras sniegpaarslai.
Liidz veejainiem auriem skrieshu,
lai pasleeptos debesiis!
Tik vien man shobriid nepiecieshams miers!