Haosa dziires
Seezhu lekcijaas un neko nedzirdu. Negribas dzirdeet. Tik vienaldziigas kljuvushas. Kaa es iztureeshu sho pusgadu?
Palika tik ljoti skumji, ka gribas raudaat. Visu acu priekshaa! Es tachu esmu viena!!!!
Mana dveesele ir pinkaina. Pukjes viist, jo taas neviens nelaista. Acis aizmiglotas. No teejas, jo paaraak daudz uudenju ir aizteceejis. Mamma teica, ka esmu vienladziiga. Un tas saaap. Sasodiits!
Tukshums saceljas. Attaisa leenaam durvis, lai ielaistu negaidiitu cieminju. Ne-gai-dii-tu! Haoss celjas.... izpleshas. Tik sen nebiju jutusies bezceriigi! Lai gan - taa nav. Man ir viss, kas speej apmierinaat. Bet nav nekaa, lai pacilaatu. Man nav stingras apnjeemiibas. Man ir vienaldziiga shii vide!
Mammai bija taisniiba! Tikai - nepareizaa jomaa!
Man jaaiet pie aarsta, bet nespeeju sanjemties. Es juutu, kaaut kas nav kaartiibaa. Bet nespeeju par to paarliecinaaties!
Vakar skatiijos spogulii un smeejos. Meegjinaaju smieklus un smeejos. Dabiski. Jo mani sasmiidinaaja... Pats fakts! Es kljuustu netiira. Puteklji traucee.
Dezinfekcijas liidzeklji...
Re:
Nee. Neesmu. Varbuut tas mani uztrauc. Viens cilveeks tiehsaam no manis ir atkariigs. Un mani tas baida.